Lai gan mācību gada laikā bijusi iespēja apmeklēt konsultācijas un daudziem izstrādāts individuāls plāns mācību grūtību novēršanai, par pārcelšanu nākamajā klasē nepietiekamu vērtējumu dēļ turpina cīnīties vairāk nekā 700 pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada skolēnu. Tradicionāli lielākās problēmas sagādājusi matemātika un angļu valoda. Savukārt daudziem vakarskolu audzēkņiem nav veicies darbu apvienot ar mācībām.
Jelgavas Izglītības pārvalde informē, ka pagarinātais mācību gads noteikts 572 skolēniem. 94 no viņiem mācās sākumskolā, 326 5.–8. klasē, kaut vienu nepietiekamu vērtējumu, kas neļauj pāriet nākamajā klasē, ieguvuši 152 vidusskolēni.
Liels pārtraukums mācībās
Objektīvu iemeslu dēļ vislielākais nesekmīgo īpatsvars pilsētā ir Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā (134). Vairāk nekā pusei grūtības sagādājis vidējās izglītības posms. «Daudzi mūsu skolā iestājas ar lielu pārtraukumu mācībās, un viņiem iet ļoti grūti. Īpaši 10. klasē. Šiem skolēniem nevis jāatkārto viela, bet no jauna jāapgūst pamati, kas ir ļoti sarežģīti,» problēmas būtību ieskicē Vakara (maiņu) vidusskolas direktora vietniece Inga Zudiļina. Turklāt lielākā daļa vidusskolēnu strādā algotu darbu, kas ir papildu izaicinājums mācību programmas veiksmīgā apguvē. Šajā ziņā skola vēlētos just lielāku darba devēju izpratni un atsaucību.
«No vienas puses, darba devēji prasa no saviem darbiniekiem izglītību, bet nereti gadās, ka nepalaiž viņus uz stundām un nodarbībām vai pat liek atstrādāt eksāmenos pavadīto laiku,» teic I.Zudiļina.
Ņemot vērā šos iemeslus, kas apgrūtina mācību vielas sekmīgu apgūšanu, jau visa mācību gada garumā Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņiem tiek piedāvāti dažādi atbalsta pasākumi. Piemēram, individuālās konsultācijas un mācību plāni. «Šogad mūsu darbā ļoti labi palīdz tālmācības elementi. Ja skolēns nevar apmeklēt stundas un konsultācijas, visus mācību materiālus sūtām elektroniski, un šajā vidē notiek arī saziņa. Taču pēc liela pārtraukuma mācībās vienalga ir ļoti sarežģīti iemācīties pašiem,» atzīst direktora vietniece.
Lielākoties tiek galā
Tomēr, labi gribot un cenšoties, daudziem ar mācībām izdodas tikt galā jau līdz maija beigām. Arī pēcpārbaudījumus jūnijā un augustā lielākā daļa nokārto. «Ja paliek vairāk par diviem nepietiekamiem vērtējumiem, skolēns tiek atskaitīts vai arī viņam piedāvā eksternu, kad audzēknis mācās patstāvīgi un atnāk uz skolu vien, lai nokārtotu eksāmenus. Taču šādu gadījumu nav daudz. Pieredze liecina, ka izglītojamie, jūtot, ka netiks galā, paši izstājas un kaut kad vēlāk nāk atkal,» par vidusskolēniem stāsta I.Zudiļina.
Līdzīga situācija vērojama pamatskolas posmā. «Mūsu skolēni ir ļoti dažādi. Piemēram, meitenes, kurām agrā vecumā piedzimuši bērni, kas savulaik nav ļāvis pabeigt pamatskolu, vai nepilngadīgās, kuras nesen kļuvušas par māmiņām. Viņas mēģina mācīties, bet ne vienmēr to izdodas savienot ar bērna kopšanu. Ir arī tādi, kas atbilstoši izglītības programmām citur nespēj mācīties vai sen vairs nav pamatskolas vecumā, bet vēl īsti lasīt nemāk. Tāpēc jāstrādā ļoti individuāli, un parasti vajag arī mācību gada pagarinājumu. Taču tie, kas vēlas nākt un mācīties, to veiksmīgi pabeidz,» raksturo Vakara (maiņu) direktora vietniece Daina Birkenbauma.
Jelgavas novadā papildu mācību pasākumi un pēcpārbaudījumi noteikti 120 1.–8. klašu audzēkņiem jeb septiņiem procentiem no visa izglītojamo skaita, un tas ir mazāk nekā citus gadus, atzīst novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Eva Fišere. Savukārt Ozolnieku novadā mācībās nav veicies 57 skolēniem. «Kā atzīst novada izglītības iestāžu vadītāji, galvenokārt pagarinātais mācību gads izglītojamajiem noteikts vienā priekšmetā. Lielākās grūtības sagādā matemātikas un angļu valodas apguve,» informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Agnese Launerte. ◆
