Valsts plāno Jelgavas cietumu slēgt līdz 2019. gadam.
Grausti aiz dzeloņdrātīm, kas bojā panorāmu no Pasta salas un dzelzceļa, iebraucot Jelgavas stacijā, – tādi nereti ir iespaidi par 19. gadsimta otrajā pusē būvēto (un vēlāk papildināto) Jelgavas cietumu tiem, kuri to ikdienā redz no malas. Mūsdienu prasībām nepiemērotas telpas, novecojusi infrastruktūra, kuras remontā ieguldīt nav vērts, – tāds uzskats par Jelgavas cietumu ir speciālistiem, kas nodarbojas ar soda izpildes lietām. Par Jelgavas cietuma tālāko, iespējams, tikai dažus gadus ilgo, perspektīvu «Ziņas» uz sarunu aicināja Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieci Ilonu Spuri.
– Novecojušās infrastruktūras un ieslodzīto skaita samazinājuma dēļ 2008. gadā Jelgavā likvidēja Pārlielupes cietumu. Tolaik par otra – Jelgavas – cietuma likvidēšanu vēl plaši nerunāja. Kāds tai ir pamats?
Iemesls ir līdzīgs. Gandrīz visur Latvijas cietumos, ja neskaita Cēsīs uzcelto kompleksu nepilngadīgajiem, notiesātie joprojām tiek turēti padomju laika būvēs, ko savulaik sauca par labošanas darbu kolonijām. Tajās ir izbūvētas kopmītņu tipa telpas, kur vienkopus var izvietot aptuveni 60 notiesāto. Mūsdienās lielu naudu tērējam ieslodzīto resocializācijai, cenšamies gatavot tos likumpaklausīgai un pilnvērtīgai dzīvei, taču skaidrs, ka speciālistu darbam zūd jēga, jo īstā «dzīves skola» notiek šajās kopmītnēs.
Telpās, kurās ilgstoši atrodas ieslodzītie, esam veikuši mērījumus saistībā ar ventilāciju, dienasgaismas pieejamību un citiem vides novērtējuma kritērijiem. Secinājām, ka daudzviet padomju un Krievijas cara laikos būvētajos cietumos ES rekomendācijas nav iespējams ievērot, taču tās jau kopš 1994. gada mums ir saistošas. Igauņi uzbūvējuši vairākus modernus cietumus un šajā jomā ir vismaz desmit gadu mums priekšā. Taču, kaut lēnāk nekā Igaunijā, arī mūsu attīstība rit uz priekšu.
Mainās arī soda izciešanas filozofija, tiesas retāk piespriež brīvības atņemšanu, tādēļ ieslodzīto skaits Latvijā beidzamos trīs gados samazinājies gandrīz par trešdaļu – no 6,5 tūkstošiem līdz 4,5 tūkstošiem.
– Kādēļ tieši Jelgava no vecajiem cietumiem vaļā tiek pirmā?
Par Latvijā pirmā lielā modernā cietuma būvēšanas vietu izvēlēta Liepāja, precīzāk, tās nomale, kur pašlaik ir degradēta vide. 2016. gada 1. aprīlī (joku tur nav nekādu) projektam jābūt gatavam. Ja cietuma celtniecībai nepieciešamais finansējums tiks iekļauts nākamo gadu valsts budžetos, tad būvei Liepājā vajadzētu būt gatavai 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā, un tajā būs 1200 vietu. Latvija nav tik bagāta, lai uzturētu vairākus mazus cietumus. Tas nozīmē, ka Liepājai tuvākais vecais cietums ir jālikvidē. Jelgavas cietumā vecais korpuss, kas uzbūvēts 19. gadsimta otrajā pusē, ir ļoti novecojis. Turklāt cietums bojā Jelgavas ainavu, traucē apkārtējo māju iedzīvotājiem.
– Vai nelegālie «pārmetieni» pār žogu Jelgavas cietumā gadās?
Jā, vienā laidā. Šajā ziņā sadarbojamies ar policiju, jo paši likumpārkāpējus aizturēt nedrīkstam.
– «Ziņās» esam rakstījuši par ieguldījumiem Jelgavas cietumā. Tos veica gan privātuzņēmumi, atverot ražotnes, gan valsts un ES. Slēdzot ieslodzījuma vietu, investīcijas tiks zaudētas.
Miljoni vecajos cietumos nav ieguldīti, arī Jelgavā ne. No 2009. līdz 2011. gadam pati esmu vadījusi apjomīgu projektu saistībā ar infrastruktūras uzlabošanu ieslodzīto profesionālajai izglītībai. Toreiz, izmantojot ES piedāvātās iespējas, kādas nezin kad vēl varētu atkārtoties, tika iepirkta pati modernākā tehnika, kam būtu jākalpo vēl gadus piecdesmit. Gandrīz viss no tā – iekārtas, darbgaldi, piemēram, ventilācijas sistēmas, – ir demontējams un uzstādams jaunā vietā.
– Kādas iespējas tiks piedāvātas Jelgavas cietuma darbiniekiem, kas, ļoti iespējams, 2019. gadā zaudēs savu darbavietu?
Daļa no darbiniekiem būs sasniegusi pensionēšanās vecumu. Tiem, kuri vēlēsies dienestu turpināt, varētu atrasties iespējas Olainē, kur ir izbūvēta visu Latvijas cietumu slimnīca, kā arī atrodas atklāta tipa ieslodzījuma iestāde. Olainē esam sākuši būvēt atsevišķu ēku līdz 200 notiesātajiem, kuri ir atkarīgi no narkotikām. Tā tiks atklāta nākamā gada vidū. Šī Latvijā ir pavisam jauna lieta, kas, ļoti ceru, izdosies. Nekur neatradīsiet tādu iestādi vai kopienu, kur tiek ārstēts tik daudz no atkarībām sirgstošo. Mēs pieredzi gūstam no kolēģiem Norvēģijā un Polijā, kur tādi slēgtie ārstēšanās centri darbojas. Notiesātie, kuru izdarītais noziegums ir saistīts ar atkarību no narkotikām, tur tiek nosūtīti labprātīgi un ārstējas gadu. Pēc tam tie atgriežas savās iepriekšējās ieslodzījuma vietās vai arī brīvībā. Šajā speciālajā iestādē būs jaunas darbavietas. Būs vajadzīgi sociālā virzienā izglītoti darbinieki, kuri var strādāt kontaktā ar notiesātajiem, kā arī sargi un uzraugi.
– Likvidējot Pārlielupes cietumu, daļu ēku nojauca, to būvgružus izmantoja lietderīgi. Taču daļa ēku, kā arī žogs ir palicis. Šīs paliekas stāv jau septīto gadu, tur nereti ieklīst bezpajumtnieki. Ideja, ka agrākajā Pārlielupes cietuma teritorijā varētu tapt policijai un ugunsdzēsības un glābšanas dienestam kopīgs centrs, Iekšlietu ministrijas ierobežoto resursu dēļ vismaz pagaidām nav īstenojama. Tādēļ ir bažas, ka kaut kas līdzīgs nākotnē var notikt ar Jelgavas cietumu.
Man bijis diezgan daudz neformālu sarunu ar jelgavniekiem, pilsētas vadību, kurās ir jautāts – kad tas cietums no pilsētas tiks aizvākts!? Jādomā, ka jelgavniekiem ir idejas, kas tur varētu atrasties turpmāk. Eiropā ir vecie cietumi, kuros izveidotas viesnīcas, muzeji, izstāžu zāles. Skaidrs, ka padomju laika būves, agrākie ražošanas korpusi ir bez kādas vērtības, tie vienkārši jānojauc. Jautājums par agrākā Pārlielupes cietuma teritorijas iekļaušanu pilsētvidē ir pašvaldības kompetencē. Manuprāt, jelgavniekiem tur varētu ļaut būvēt privātmājas, kas jau šajā apkārtnē ir. ◆
