Darbu un paklausību
(Kārļa Ulmaņa 1940. gada 17. jūnija runa tautai)
«Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis vakar vakarā plkst. 22,15 teica šādu radio runu:
«Pilsoņi, pilsones!
Pēdējo 24 stundu notikumi ir saviļņojuši visu prātus, un es tādēļ uzskatu par savu pienākumu, kā es to arvien svarīgos momentos esmu darijis, jums visiem pateikt, ko valdība šajā brīdī domā un dara.
Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību. Tai pašā laikā jums jāzin, ka karaspēka kustībai jānorit bez traucējumiem un to jūs variet veicināt, ierobežojot pārliecīgu ziņkāri un atturoties no kārtības traucēšanas.
Šorīt jūs arī dzirdējāt ziņu, ka valdība pilnā sastāvā man ir pieteikusi savu atkāpšanos un ka es esmu uzdevis ministriem palikt savās vietās līdz jaunas valdības sastādīšanai. Pirmais uzdevums mums visiem ir līdzšinējā vienprātībā un darba gribā palikt savās vietās un turpināt kalpot tai lietai, kas mums ir augsta un svēta – Latvijai un mūsu tautas interesēm. Ir neizbēgami, ka jaunradošie notikumi ienes zināmu satraukumu un traucē mūsu līdzšinējo darba ritumu. Bet tās ir pārejošas parādības, kurām mēs pēc dažām dienām tiksim pāri.
Šinī brīdī es jūs aicinu pierādīt domās, darbos un stājā tautas dvēseles spēku, ko izraisījuši atjaunotās Latvijas ziedu gadi. Tad es būšu drošs, ka viss, kas tagad notiek un tālāk notiks, nāks par labu mūsu valsts un tautas nākotnei un mūsu labām un draudzīgām attiecībām ar mūsu lielo austrumu kaimiņu – Padomju Savienību. Tas ir pats galvenais mūsu kopējais uzdevums, kas stāv pāri visiem ikdienišķiem sīkumiem, un tam veltīsim šajās dienās savu labo gribu un savus labos centienus.
Bet šis moments prasa arī daudzu jaunu praktisku uzdevumu kārtošanu, un pie tam steidzīgu kārtošanu. Arī šajā brīdī es runāju valdības sēdes pārtraukuma laikā, kur mēs apspriežam neatliekamus tekošus jautājumus. Es esmu pārliecībā, ka jūs sapratīsiet rīkojumus, ko valdība devusi un dos, kaut arī tie vienā otrā gadījumā būs stingri un pat bargi. Pildiet tos apzinīgi, jo tiem nav cita mērķa kā jūsu pašu miers un labklājība. Pienākuma apziņa un neatlaidība darbā lai vada jūs visus. Mana sirds ir ar jums, un es jūtu, ka arī jūsu sirdis pukst man pretim draudzīgā atbalsī. Tā iesim uz priekšu un veiksim savu darbu. Es palieku savā vietā, jūs paliekat savās.»» ◆
Izmantota LNB kolekcija periodika.lv
