«Dimzēns» un Velta Leja ar draugiem aicina uz vasaras saulgriežu svinēšanu Pils saliņā.
Lai kādus laika apstākļus arī nesolītu meteorologi, šī vasara Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» folkloras kopai «Dimzēns» rādās būt visnotaļ karsta, jo pasākumu kalendārs ir aizpildīts vai katrai vasaras dienai. To sarunā ar «Ziņām» apliecināja «Dimzēna» (arī «Zemgaļu») vadītāja un daudzu jauno folkloristu un pat etnomuzikologu darbaudzinātāja, nebūs pārspīlēts, ja teikšu – folkloras kustības virsvadītāja Zemgalē, Velta Leja.
– Spriežot pēc mēģinājumā vērotā un dzirdētā, folkloras kopa «Dimzēns» pošas vairākiem atbildīgiem pasākumiem, kas ieplānoti vēl pirms vasaras saulgriežu svinēšanas 20. jūnijā Jelgavas Pils saliņā?
Laikā ap Jāņiem tiešām esam «uz izķeršanu». Rītvakar (16. jūnijā, jo saruna notika pēc 15. jūnija vakara mēģinājuma – red.) jāpiedalās nopietnā pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā, tādā kā danči ļoti nopietniem cilvēkiem – Ziemeļvalstu un Baltijas valstu lauksaimniecības zinātnieku 25. kongresa «Ziemeļvalstu skatījums ilgtspējīgai lauku attīstībai» dalībniekiem.
– Nopietnie zinātnieki tikai skatīsies vai dancos ar jums kopā?
Pēc koncerta mēs viņus uzcienāsim ar jāņusieru, «pabārsim» ar jāņuzālēm un tad, esmu pārliecināta, nāks arī dejot. Tik droša par kopīgu dancošanu esmu tāpēc, ka mums palīdzēs arī LLU studenti, mēs šoreiz būsim tāds kā «ieraudziņš». Mums jau ir savs cilvēks LLU – Lauksaimniecības fakultātes doktorante Lāsma Cielava (Lāsma apgalvo, ka studenti noteikti dejošot – red.), mūsu zīmju gudrais tulks, kurš prot ierādīt, kas katram jādara – kad jāceļas, kad vajag palekties, kad laiks virpuļot dejā. Tā kā dalībnieki būs no dažādām valstīm, arī mēs esam gatavi kopīgam ne tikai latviešu, bet arī lietuviešu, igauņu, zviedru vai citas tautas dancim.
Pēc otrdienas vakara Rīgā atgriežamies Jelgavā, un trešdienas rītā kurš uz darbu, tas uz darbu, bet vakarā (17. jūnijā – red.) atkal aunam kājas un uz sadziedāšanos Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, kas jau kļuvusi par ikmēneša tradīciju – katra mēneša trešajā trešdienā pulksten 18. Loģiski, ka pirmsjāņu nedēļā galvenā uzmanība tiks pievērsta Jāņu dziesmām un rotaļām.
– Laikraksts diemžēl iznāk dienā, kad notikums būs tikko pagājis. Ko nu?
Vēl nekas nav nokavēts, jo tā riktīgi līgot jelgavniekus aicinām 20. jūnijā no astoņiem vakarā Pils saliņā.
– Parasti, ja ticam kalendārā rakstītajiem vārdiem Līga un Jānis, līgošana pie mums notiek no Līgo vakara uz Jāņu dienu, tas ir, naktī no 23. uz 24. jūniju.
Īstie saulgrieži šogad ir 21. jūnijā, un nakts uz to ir viena no trim pašām īsākajām gadā, tā ka līgot jau var ar pilnām tiesībām. Domāju, tas lielais kosmoss ir pietiekami gudrs, lai visu sakārtotu tā, kā ļaudīm labāk. Es ceru, ka mūsu līgošana 20. datumā daudziem kļūs arī par manis pieminēto «ieraugu», lai pēcāk kārtīgi nolīgotu arī pierasto un oficiālajā kalendārā atzīto Jāņu nakti jau pēc saviem ieskatiem: vai nu aizskriet uz kādu vēl lielāku pulku un lielāku kalnu, kur dziļāks ūdens un augstākas zāles, vai cilvēkam pietiks ar kopus svinēšanu Pils saliņā un Jāņu nakts tiks pavadīta lielākā vai mazākā ģimenes lokā.
Kad izpildām «ierauga» lomu, mums vislielākā atzinība izpaužas ļoti vienkārši – «kā, bet es taču arī tā varu!» Visu cieņu, mīļo cilvēk, dari tā, tu tiešām to vari, tāpēc nāc tik pulkā! Un, kad šo sajūtu dabū, tad viss ir kārtībā – tāds jau arī ir mūsu uzdevums
– Mazliet paskatījos jūsu mēģinājumu, un prātā iezagās līdzīga doma, ka es taču arī… varbūt tā varētu.
Tas būtu ļoti pareizi darīts. Jo tā sēdēšana malā un skatīšanās, man gribētos teikt, ir tāds jaunlaiku pasākums. Tradicionālajā kultūrā, ja tu ej svinēt, ej kaut kur piedalīties, pastāv sinkrētisms – visiem ir jādzied, jādejo, jāpiedalās, jo visi ir viens. Kur vēl vairāk šo kopības sajūtu lai izpauž, ja ne Jāņos, kas ir visas tautas svētki. Tieši Jāņos mēs izpaužamies arī kā dabas sastāvdaļa. Un arī pati daba zied. No pieredzes varu teikt, ka fantastiska svētku naktī kļūst arī mūsu Pils saliņa.
– Pasākums tātad notiks Pils saliņā, nevis Pils salā, kā šur tur rakstīts – tās tomēr ir divas dažādas vietas.
Jā, mazajā saliņā. Tad man jājautā – vai tad tiešām nevienu reizi neesat bijis?
– Esmu gan bijis kā katrs jelgavnieks ar stāžu, tātad vismaz pirms gadiem trīsdesmit, kad sezonas laikā katru sestdienu Pils saliņā notika pasākums, ko afišās dēvēja par «Deju vakaru». Bet uz Jāņu svinēšanu kopā ar «Dimzēnu» gan nav nācies būt.
Ko nu es, tāds kluss un kautrīgs cilvēks labākajos gados…
Mūsu īstais kontingents. Tad tikai savu krēsliņu līdzi, ja liekas, ka grūti visu vakaru nostāvēt (bet garantēju, ka mūsu «ieraugs» nostrādās un kājas pašas sāks cilāties īstajā ritmā). Jāņu māte uzcienās ar sieru, Jāņu tēvs ielies no alus (atvainojiet, kvasa!) mucas, un ātri vien iekļausieties gan kopīgajās dziesmās, gan dejās, gan rotaļās.
– Vai nav nedaudz savādi – Jāņi pašā pilsētas centrā?
Ja jau esat bijis kādreiz slavenajos Pils saliņas deju vakaros, atcerēsieties, ka gluži fantastiskā kārtā pilsētu šajā vietā nekas neatgādina. Ja vēl viss tiek tik brīnišķīgi izgaismots, kā to pieprot pašvaldības iestādes «Kultūra» gaismotāji, kopā ar visapkārt esošo kanālu tā vēl joprojām ir viena no skaistākajām vietām Jelgavā. Vismaz tik tuvu pašam pilsētas centram otras tādas neatrast. Jūties kā pilnīgi citā realitātē.
– Saliņa nav pārāk liela, vai šādi reklamējot, neradīsim pārāk lielu ļaužu pieplūdumu.
Pieredze liecina, ka cilvēku plūsma lieliski pašregulējas, jo ne jau visi jāņotāji visu nakti pavada tieši uz Pils saliņas. Brīžiem cilvēku ir vairāk, brīžiem mazāk, bet tā vēl nav bijis, ka kādam gluži vai pietrūktu vietas.
– Tā kā ieeja ir bez maksas, nav iespējams arī slavenais pagājušā gadsimta «deju vakaru» precedents, kad iekšā tikt gribētāji kopā ar biļešu kontrolierēm ar visu tiltiņu iekrita kanālā. Šķiet, tieši tas bija iemesls, lai koka tiltu aizstātu ar izturīgāku materiālu. (Nu re, laikam «ieraugs» nostrādāja, tā vietā, lai iztaujātu, pats kļuvu pārāk runīgs…)
Tiltiņam arī mūsdienās ir ļoti būtiska nozīme, jo Pils saliņā ir viss Jāņiem nepieciešamais, izņemot ozolu. Tad dodamies pāri tiltiņam uz Pils parku un atrodam ozolu. Ejam rotaļās ap to , bet pēcāk atpakaļ uz saules pavadīšanu.
Un, kad saulīte norietējusi, jāiekur ugunskurs, tad laižam plostiņus kanālā un ceļam augšā pūdeli (ne suni, protams, bet gunskuru). Bet nav jau visi noslēpumi jāatklāj, par pasākumu loģisku ritējumu gādā režisore Lolita Truksne.
Un vēl – kaut pasākuma sākums paredzēts astoņos vakarā, tiem, kas nāks bez savām jāņuzālēm un vainagiem, jau no septiņiem būs iespējas tos darināt uz vietas, sekojot speciālistu padomiem. Tikai, kad būs gatavi vainagi, astoņos varēsim godam sagaidīt viesus. Vistālākie būs lietuvieši no Kauņas – folkloras kopa «Dailinge». Kaut tepat no Lietuvas, ārzemju viesi mūsu pasākumā piedalīsies pirmoreiz. Un tad mūsu pašu senie draugi no Bauskas puses: «Trejupe», «Dreņģeri» un «Vecsaule».
– Pēc nedēļas – 27. jūnijā – jūs gaida vēl viens nopietns pasākums.
Trīs nedēļas pirms folkloras festivāla «Baltica» visos Latvijas novados 27 vietās tiks rīkoti festivāla ieskaņas pasākumi (pats starptautiskais folkloras festivāls «Baltica 2015» Latvijā risināsies no 15. līdz 19. jūlijam).
Iecerēts, ka visās vietās pasākumi notiek vienā laikā – tā, lai visi, kas piedalās šai visu Latvijas teritoriju (no Rucavas līdz Valkai, no Krāslavas līdz Ventspilij) aptverošajā pasākumā, var sajusties vienoti, vienā laikā – pulksten 19 – dziedot vienu un to pašu dziesmu – «Tēvu tēvi laipas met». Pārējā pasākuma norise katrā vietā būs atšķirīga – atbilstoši kopām, kas tajā piedalīsies un pasākuma vadītāja iecerei. Kā festivāla piederības zīmi katra kopa saņems uz linu drelļa auduma iespiestu festivāla logotipu ar katram novadam atbilstošu akcentu (zīmes dizainu izstrādājis mākslinieks, Latvijas festivāla logotipa autors Valdis Celms). Šīs zīmes festivāla laikā savdabīgā veidā rotās festivāla norises vietas.
Jelgavā 27. jūnija sarīkojums notiks gājēju ielā pie kafejnīcas «Silva», bet saimnieku loma uzticēta «Dimzēnam».
– Bet ne jau tikai «Dimzēns»?
Būs arī Līvbērzes «Zemgaļi», bet visvairāk priecājos par jauno maiņu, jo «Dimzēns» izaudzinājis sekotājus: Svētes «Dālavu» (vadītāja Anita Jansone), Staļģenes «Liepāri» (Ilze Vēvere), Valgundes «Nāburdzīti» (Dzintra Ķezbere), Dobeles «Leimaņus» (Inese Mičule) un citus, visus nemaz neņemos uzskaitīt.
– Bet starp «Balticas» ieskaņas pasākumu un pašu festivālu arī nav paredzēta atpūta?
Kas tad pārstāvēs Zemgales folkloristus XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, ja ne mēs… ◆
