Tuvojoties Līgo un Jāņiem, Dabas aizsardzības pārvalde aicina netirgot un arī nepirkt Latvijas savvaļā augošos aizsargājamos augus. Arī šogad vides inspektori lielākajās pilsētās dosies reidos, lai pārbaudītu jāņuzāļu tirgotāju godaprātu, realizējot mūsu dabas bagātības.
Krāšņs Līgo un Jāņu vainags izdosies arī tad, ja tajā ievīsiet rudzupuķes, pīpenes, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuli, raspodiņu, vībotnes, magones un citus vasaras visgarākajās dienās ziedošos augus, kas saulgriežu laikā ir plūcami. Taču tas jādara ar mēru un saudzīgi – arī visus bieži sastopamos augus nedrīkst plēst ar saknēm un nevajag noplūkt pēdējo krāšņo ziedu pļavā. Vēl der paturēt prātā, ka Latvijā ir arī indīgi un bīstami augi – velnarutki, gundegas, latvāņi un citi, kurus labāk atstāt tur, kur tie ir.
Atrodot dabā aizsargājamos un retos ziedus, piemēram, savvaļas orhidejas (naktsvijoles), dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, kas dažkārt tiek nežēlīgi izplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu pušķos, tos baudīsim nenoplūcot. Pie aizsargājamiem pieskaitāma arī meža un pļavas silpurene, jumstiņu gladiolas un Sibīrijas skalbe.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pantu īpaši aizsargājamos augus vai to daļas ir aizliegts lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu kā fiziskām, tā juridiskām personām, līdztekus konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.
Foto: raksti.eu
