Tas bija 17. jūnija vakars, kad Elejas pagasta saieta namā starp zaļojošām meijām un aizkustinājuma pukstiem krūtīs, satraukuma tirpām skrienot pār muguru, tika prezentēta Elejas deju himna.
Taču pirms paša lielā notikuma – deju himnas prezentācijas – sanākušie tika aizvesti atpakaļ dziļi vēsturē, līdz pat 10. gadsimtam, kad Eleja pirmoreiz minēta hronikās. Aizraujošajā ceļojumā cauri Elejai laika griežos tika atgādināts par visām tām vietām un lietām, kas padara pagastu tik īpašu un vēsturiski nozīmīgu. Nebija aizmirsts arī par savējiem, kas ar savu dzīves gājumu ierakstījušies vēstures grāmatā: Lati Veibeli – pirmo latviešu sievieti zobārsti, kura diplomu saņēmusi 1902. gadā, Edgaru Tiltiņu – pedagoģijas zinātņu doktoru u.c. Ceļojumā virzoties aizvien tuvāk mūsdienām, tika minēti arī mūsu laika varoņi, tādi kā Jānis Vinters – motobraucējs, kurš vairākas reizes piedalījies Dakaras rallijā, vai arī Jānis Saliņš – pazīstams fotogrāfs, 2012. gadā atzīts par Baltijas labāko portretu fotogrāfu.
«Tas ir ļoti daudz vienai mazai, jaukai un mīļai Elejai. Mūsu Elejai. Varbūt tieši tāpēc ir nobriedis īstais brīdis, kad viss nepasacītais pats laužas uz āru un nepadarīto gribas padarīt par prieku savējiem – elejniekiem,» atzina pasākuma vadītāja Linda Ābola, un pārsteidzošais ceļojums Elejas vēsturē bija noslēdzies.
Pēc ceļojuma vēsturē uz skatuves tika aicināta Ivita Lejava-Majore, Elejas dejas himnas idejas autore un dejas horeogrāfe, kā arī vairāku deju kolektīvu vadītāja. Ideju par kaut ko tikai Elejai un tās dejotājiem raksturīgu viņa nēsājusi sevī jau labu laiku un visbeidzot ar pagasta pašvaldības un vietējo talantu atbalstu nolēmusi to realizēt dzīvē. «Es ļoti ceru, ka turpmāk, izdzirdot un ieraugot Elejas deju himnu, visi uzreiz zinās, kas mēs esam un ko mēs protam,» tā I.Lejava-Majore.
Savukārt himnas vārdu autore Ingūna Pranka sacīja, ka uzrakstīt vārdus sava pagasta deju himnai ir ne vien gods, bet arī liela atbildība. «Es ceru, ka jūs, elejnieki, spēsiet saklausīt tajos kaut nelielu daļiņu no sevis pašiem,» izjūtās dalījās I.Pranka.
Un tad visbeidzot uz skatuves kāpa Elejas jauniešu deju kolektīvs «Tracis», lai nodejotu sava pagasta deju himnu «Mūsu mājas Eleja». Pagasta pārvaldnieks Leonīds Koindži-Ogli atzina, ka arī viņš, tāpat kā visi klātesošie, lepojas saukt sevi par elejnieku, un piebilda, ka, klausoties un skatoties skaisto priekšnesumu, izjutis saviļņojuma tirpas skrienam pār muguru.
Paldies tika teikts arī pārējai komandai, bez kuras Elejas deju himna nebūtu ieraudzījusi dienasgaismu, – Uldim Timmam, Gundaram Lintiņam, Vladislavam Časnovičam, Līvai Dumpei, Vikai Osipovičai, Laurai Sustrupei, Viktorijai Žukovskai un Dagnim Roziņam, kā arī, protams, dejas himnas mūzikas autoram Kārlim Krustam.
17. jūnija vakarā mēs atradām laiku, lai lepotos ar to, ka esam elejnieki. Mēs lepojamies ar savu pagastu, ar savējiem, cits ar citu un tagad varam lepoties vēl vairāk, jo nu mums ir pašiem sava deju himna. ◆
Elejniece
