Uzņēmēji un arodbiedrība noraida Finanšu ministrijas sagatavoto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas projektu, diskusijas sāksies ekspertu līmenī.
Tāds ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes rezultāts. Vienošanās netika panākta arī par to, kādai 2016. gadā vajadzētu būt minimālajai mēnešalgai – 360, 367 vai 375 eiro. Šajā kontekstā netika pieminēta ideja, ka nozarēs, kurās ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, varētu ieviest augstāku minimālās mēnešalgas līmeni, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi, kā tas jau esot citās ES dalībvalstīs. Nolemts, ka par šiem jautājumiem spriedīs atkārtoti jau augustā. Vēl viens karstais kartupelis ir iespējamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes plānotās samazināšanas (par vienu procentpunktu) atcelšana. Proti, tāda situācija neapmierina pašvaldības, kurām šā nodokļa ieņēmumi rada lauvastiesu to budžetos, bet to apcirpšana (ja darba algas neaug attiecīgā apmērā) spiež meklēt citus ienākumu avotus, piemēram, palielināt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, tā Rīgā piemērot lielāku šo nodokli tiem dzīvokļiem, kuros neviens nav deklarēts. Ministru prezidente Laimdota Straujuma atzina, ka par šo jautājumu gaidāmas karstas diskusijas, turklāt varētu būt arī citi risinājumi, piemēram, samazinot sociālā nodokļa likmi par to pašu vienu procentpunktu.
Viens variants
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vērtēts praktiski tikai viens Finanšu ministrijas izstrādātais priekšlikums, kurš paredz, ka tuvāko gadu laikā neapliekamā minimuma 1500 eiro algu saņēmējiem vairs nebūs, mazāku algu saņēmēji to varēs dabūt tikai nākamajā gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Tika paredzēta diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana pakāpeniski – līdz 2020. gadam, bet pirmo soli jau plānots spert 2016. gadā. Proti, nākamgad piedāvāts piemērot mēneša neapliekamo minimumu 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencētu neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) neapliekamais minimums būtu 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, tas, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās un līdz darba algai virs 1000 eiro paliek 75 eiro mēnesī.
Kritikas vētra
Šo piedāvājumu bargi kritizēja gan uzņēmēji, gan arī arodbiedrības. Vispirms jau tāpēc, ka modelis radīts Finanšu ministrijas dzīlēs, turklāt bez biznesa un arodbiedrību ekspertu līdzdalības, bez ieinteresēto pušu ekspertīzes. Arodbiedrību līderi piedāvājumu kritizēja arī tāpēc, ka mazo algu saņēmēji, kuriem neapliekamais minimums ir būtisks, to saņemtu tikai nākamajā gadā un tikai tad, ja iesniegta ienākumu deklarācija, kuru šie cilvēki varētu arī neiesniegt gan aizņemtības darbā, gan zināšanu trūkuma dēļ, kas ļautu taupīt naudu valstij. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune vērsa uzmanību uz to, ka šis piedāvājums nebūt nav valstij fiskāli neitrāls, jo tas radīšot 40 miljonu eiro iztrūkumu, neskaitot nodokļu administrācijas kapacitātes celšanai nepieciešamos resursus, lai tā varētu apstrādāt simtus tūkstošu papildu deklarāciju. «Diferencētais neapliekamais minimums pēc sociālās pazīmes jau ir, jo visvairāk aizsargājamai kategorijai – pensionāriem – tas ir vislielākais, pēc tam seko par apgādājamiem (bērniem), un tikai tad ir pats maksātājs, turklāt piedāvātais risinājums nevis samazina, bet gan palielina ienākumu nevienlīdzības plaisu, jo 10 eiro vienam strādājošajam ir daudz vairāk nekā tad, ja tos pašus 10 eiro dala uz trijiem (viens strādājošais + divi apgādājamie), turklāt ar to vēl vairāk mazināsim savu darbaspēka nodokļu konkurētspēju,» norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš atzina, ka piedāvātais modelis rada priekšrocības ēnu ekonomikai, kā arī darba devējiem, kuri maksā zemas algas. «Ar šo ekonomiku virzām uz zemo algu sektoru,» tā P.Leiškalns.
Nevar izmantot pilnībā
Sēdes dalībnieki arī interesējās par iespējamu neapliekamā minimuma palielināšanu par apgādājamiem. Tomēr Finanšu ministrija neplāno paaugstināt to pašreizējo (165 eiro mēnesī) apmēru. Ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins atzina, ka jau pašlaik aptuveni 38 procenti no tiem, kuriem šādi atvieglojumi par apgādībā esošām personām pienākas, to nespēj izmantot. «Daļai personu iedzīvotāju ienākuma nodoklis šā iemesla dēļ jau pašlaik ir nulle,» skaidroja I.Šņucins. Viņš uzsvēra, ka neapliekamā minimuma palielināšana par apgādībā esošu personu līdz 210 eiro palielinātu to cilvēku skaitu, kuri nespēj izmantot šo atvieglojumu pilnībā, bet tas nekādi nerisinās ienākumu nevienlīdzības problēmu. Šādā situācijā ir jāņem vērā, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks iekasēts mazāk, bet, vai to var pašreizējos apstākļos atļauties, tas, pēc I.Šņucina domām, ir jautājums politiķiem. Viena iespēja gan esot – pārskatīt atvieglojamo personu loku, jo pašlaik to vidū ir gan bērni, gan nestrādājoši un bezdarbnieka pabalstu nesaņemoši laulātie. Viņam tika atgādināts, ka šajā situācijā ir pat sava veida kāzusi, kad persona, par kuru tiek rēķināts neapliekamais minimums kā apgādājamo Latvijā, realitātē strādā ārzemēs un vēl tur saņem naudu. Tāpēc viena no iespējām apgādājamo kategorijā ir atstāt tikai bērnus (aptuveni 73 procenti no visiem apgādājamiem).
Piedāvājumu netrūkst
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks atzina, ka diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana Latvijā pašreizējos apstākļos ir problemātiska un netiek apsvērta, kaut arī ministrijas prezentācijā iekļautais diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (mazākā likme 23 procenti, bet lielākā – 35 procenti) kalpojot kā ilustrācija.
Tika atgādināts, ka Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu, turklāt lielākā nodokļa likme pienāktos algām, kādas attīstītajās valstīs saņem melnstrādnieki. Pašlaik Latvijā no dažādiem avotiem parādās visdažādākās diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju skalas, taču tās līdz šim nav nonākušas uz lēmumu pieņēmēju galdiem, visticamāk, tas varētu notikt 2016. gada budžeta pieņemšanas kontekstā. Savukārt SIA «E&IC» prezidents Romāns Vitkovskis aicināja izvērtēt 2009. gadā izstrādāto sistēmu, kurā progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi tika piedāvāts ieviest komplektā ar regresīvu sociālā nodokļa likmi, kas tādējādi, viņaprāt, spētu risināt vairākas problēmas vienlaicīgi. ◆
