Rita Lilienfelde ir vietējā caurcaurēm. Bērnību un jaunību pavadījusi kādreizējā Jelgavas rajonā, bet kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem dzīvo pilsētā. Tādēļ viņa sevi var dēvēt par pilntiesīgu un īstenu jelgavnieci. Tā varētu īsumā raksturot vasaras abonēšanas kampaņas «Abonē laikrakstu «Zemgales Ziņas» un laimē» izlozes uzvarētāju un balvas – zāles pļāvēja – ieguvēju Ritas kundzi.
Pirmais laimests mūžā
«Līdz šim neko dzīvē neesmu laimējusi. Esmu piedalījusies dažādās loterijās, izlozēs. Arī zvanījusi uz «Ziņām», kad rīkojat lasītāju konkursus ar pasākumu biļetēm balvās, taču nebija veicies. Tāpēc sākumā pat bija grūti aptvert šo laimestu, kad paziņojāt, ka esmu ieguvusi pļaujmašīnu,» vaļsirdīgi atzīst R.Lilienfelde, kad veicam oficiālās formalitātes – parakstām dokumentus par balvas nodošanu laimētājai.
Cik sen Ritas kundze pasūta «Ziņas», viņa precīzi nevar pateikt. «Ļoti sen. Mani vecāki jau abonēja vietējo Jelgavas avīzīti, tad gan tās nosaukums bija cits. Bet ar nosaukumu «Zemgales Ziņas» abonējam visu laiku. Vispār man patīk avīze papīra formātā. Mājās gan man ir dators, un mēdzu ielūkoties ziņās internetā, arī «Ziņu» portālā, tomēr labāk patīk avīzi lasīt, to turot rokās,» stāsta R.Lilienfelde.
Par mājvietu izlems līdz rītdienai
Kad ar kolēģi nesam R.Lilienfeldes dzīvoklī lielo kasti ar balvu, saimniece lūdz to novietot viesistabā. «Pagaidām pļaujmašīnai būs jāpastāv šeit – līdz sestdienai, jo vēl domāšu, kur tā turpmāk veiks savus pienākumus,» nosmej Ritas kundze. Uz mūsu neviltoto interesi viņa atklāj, ka pašai vairs nav nekādu pļaujamo platību. «Agrāk mums bija dārzs, bet pēc vīra aiziešanas mūžībā dārzu pārdevu, jo vienai nebija pa spēkam to apstrādāt. Tad nu tagad man ir priekšā smaga izvēle, kur vest pļāvēju,» nosaka R.Lilienfelde. Un izvēlei ir visai plaša ģeogrāfija – vai nu uz Rīgu tuviem radiem, kur viņiem ir privātmāja ar zālienu, vai arī uz laukiem Jelgavas apkārtnē. Abās mājās Ritas kundze mēdz ciemoties, tādēļ pļaujmašīna būšot labs ieguldījums jebkurā vietā apkārtnes uzkopšanai. Uz jautājumu, vai prot pļaut arī ar izkapti, R.Lilienfelde nosmej: «Nekāda profesionāle neesmu, taču jaunībā laukos, protams, nācās pļaut zāli. Noteikti iemaņas nav zudušas, un, ja vajadzētu, gan jau arī tagad varētu papļaut.» Viņa arī apsola iemēģināt jauno pļāvēju, kad tas tiks nogādāts savā jaunajā darba vietā, piebilstot, ka tā viņai būšot pirmā reize, jo ar šādu aparātu nekad nav nācies darboties.
Pilsētas izaugsme priecē
R.Lilienfeldei patīk Jelgavas attīstības tendences. «Agrāk pilsēta bija diezgan drūma, pelēcīga. Tagad var redzēt, kā tā attīstās, kļūst sakoptāka, krāsaināka, pievilcīgāka. Daudz kas mainījies šo gadu laikā, un priecē, ka Jelgava turpina virzīties uz priekšu,» gandarījumu pauž kundze, piebilstot, ka nevarētu nemaz iedomāties dzīvot kādā citā Latvijas vietā. «Jelgava ir Jelgava. Šeit dzīvoju jau ļoti sen – kopš septiņdesmitajiem gadiem. Un man šeit patīk!»
Vēlamies vēl noskaidrot, vai ir kas tāds, par ko gribētos lasīt laikrakstā, uz ko Ritas kundze ar smaidu atsaka: «Tā uzreiz nekas nenāk prātā. Ir gana labs saturs, pietiekama un aktuāla informācija par to, kas notiek mūspusē. Patīk vēsturiskie apraksti. Mēdzu arī paminēt krustvārdu mīklas. Ja nebūtu balvas izlozes, tāpat būtu abonējusi «Ziņas». Un noteikti abonēšu arī turpmāk. Vismaz tik ilgi, kamēr varēšu to atļauties.» ◆
