«Ja būs pietiekami daudz mitruma, izskatās, ka raža šogad varētu būt laba,» atzīst Juris Meiers, kas saimnieko Dobeles pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, veicot oficiālo vasarāju ražas prognozēšanu, secinājuši, ka patlaban ražas potenciāls ir vērtējams kā vidējs līdz labs.
LLKC eksperti vērtē, ka šogad vasaras kviešu raža vidēji Latvijā varētu būt 4,1 tonna no hektāra, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad no hektāra novāca vidēji 3,9 tonnas. Vasaras miežu raža varētu būt vidēji 3,5 tonnas, kas ir identisks rādītājs pērnā gada ražai, bet auzu raža – vidēji 2,4 tonnas jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā. LLKC ekspertu vērtējumā ar vasaras kviešiem apsēti kopumā 166 tūkstoši hektāru, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušajā gadā, kad ar vasarājiem tika pārsētas izsalušās ziemāju platības. Ar vasaras miežiem apsēti 99 tūkstoši hektāru.
Labai ražai nepieciešams lietus
J.Meiers stāsta, ka pagājušajā gadā arī viņa saimniecībā ziemāji izsaluši krietni. Viņš atzīst: «Ceru, ka šogad raža būs krietni labāka. Divus gadus pēc kārtas zaudējumus ciest negribētos.» Ar lauksaimniecību viņš nodarbojas kopš 1997. gada. Dažus gadus gan strādājis tikai algotu darbu uzņēmumā Dobelē, bet pirms pāris gadiem sapratis, ka bez lauksaimniecības iztikt nevar un atsācis iekopt savus laukus.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs un agronoms teic: «Labvēlīgais pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ vasarāju ražas prognozes šobrīd ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī sēju varēja uzsākt samērā agri – Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa pašā sākumā. Daudzviet Latgalē sēja nedaudz ievilkās, jo lauki bija no pavasara lietavām pārmitri. Patlaban vasarājiem trūkst mitruma, kas diemžēl atstās negatīvu ietekmi uz ražu.»
LLKC eksperts norāda, ka sausā un saulainā laikā sējumus vairāk posta kaitēkļi, graudaugos novērojams labību lapgrauzis un parādās arī laputis. Vasarāju lauku kopšanas darbi lielākoties jau ir pabeigti, tādēļ labās ražas potenciāla saglabāšanai nepieciešams tikai pietiekams daudzums nokrišņu tuvākajās nedēļās.
Vasaras rapsis šogad valstī iesēts nelielās platībās – ap 20 tūkstošiem hektāru. Vasaras rapša gadījumā tāpat kā iepriekšējos gados ievērojamas grūtības saimniekiem sagādājot kaitēkļu ierobežošana. Raža tiek prognozēta vidēji ap divām tonnām no hektāra. LLKC ekspertu vērtētie griķu lauki salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izskatās ļoti labi. Mitrais maijs tiem nācis par labu – laukos ir ļoti laba biezība, kas ļauj cerēt uz labu ražu. Ar griķiem varētu būt apsēti aptuveni desmit tūkstoši hektāru.
Kartupeļiem – sausplankumainība un puve
Savukārt kartupeļu stādījumu attīstībai šis gads ir labvēlīgs, taču topošajai ražai var kaitēt slimības – LLKC dārzkopības eksperti stādījumos jau fiksējuši kartupeļu sausplankumainību un vietām arī lakstu puvi.
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils informē: «Šogad savu kaitīgumu parāda kartupeļu sausplankumainība. Lai arī šī slimība nav tik postoša, veselas lapu virsmas saglabāšana kartupeļiem ir arī viens no priekšnosacījumiem labas ražas ieguvei.»
Jelgavas pusē visintensīvākā slimības izplatība tikusi novērota šķirnei ‘Laura’, kam desmit procentiem augu sākusies lakstu sakļaušanās vagās un vairāk nekā 80 procentiem vērtēto augu varēja atrast vismaz vienu vai divus slimības plankumus, bet visvairāk inficētajiem to bija vairāk nekā desmit. Līdzīgu, bet tomēr ievērojami mazāku slimības izplatību speciālisti konstatējuši šķirnei ‘Solist’, kurai sākusies lakstu sakļaušanās, savukārt citās šķirnēs tā vispār netika novērota.
Eksperti kartupeļu lakstu puvi pagaidām konstatējuši tikai laistāmās platībās, tās stublāju formu izdevies atrast uz diviem šķirnes ‘Verdi’ augiem.
LLKC speciālisti atgādina, ka augstas gaisa temperatūras gadījumā tiek traucēta saules gaismas uzņemšana (fotosintēze), pasliktinās augu, krūmu un augļu koku barības elementu aprite. Var apstāties augšana un sākties priekšlaicīga novecošanās. Augi var zaudēt jau uzkrātās vielas. Sausums samazina augšanu un attīstību – produktivitāti. Samazinās lapu, stublāju un ziedu lielums. Augi pastiprināti vīst, un var veidoties saules apdegumi. Karstums un sausums var ievērojami izmainīt un pasliktināt iegūstamās ražas apjomu un kvalitāti. Šiem diviem stresa faktoriem ir pakārtoti vēl divi, kas ir cieši saistīti, – tā ir kaitēkļu pastiprināta vairošanās un arī atsevišķas slimības, piemēram, sausplankumainība var parādīties uz daudzām kultūrām, sevišķi dārzeņiem. ◆
