Apsūdzētie «Pasažieru vilciena» valdes locekļi savu vainu neredz; ministrs no komentāriem atturas
Saskaņā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras lēmumu bijušais VAS «Pasažieru vilciens» (PV) valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds (amatā no 2011. gada 18. marta līdz 2012. gada 24. maijam) un tās locekļi Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, 2012. gada 2. aprīlī noslēdza ar spāņu ražotāju «Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.» (CAF) jaunu vilcienu piegādes un uzturēšanas līgumu, kas būtiski atšķīries no sākotnējā līguma projekta. Esot grozīti maksāšanas nosacījumi, apjomi, termiņi, līgumsoda apmērs, negrozāmie punkti, mainīts atbildības apjoms par labu izpildītājam CAF. PV valdes loceklim Mārtiņam Grestem apsūdzība neesot uzrādīta, jo viņš bijis pret līguma parakstīšanu. Šobrīd vēl rit pirmstiesas process, un, kad prokurors būs pārliecināts, ka var uzturēt valsts apsūdzību, tad lieta tiks nodota tiesā, norāda Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka. Minēto personu prettiesisko darbību rezultātā valstij saistībā ar nerealizēto projektu esot nodarīts mantisks zaudējums lielā – 1,485 miljonu eiro – apmērā, norādīts prokuratūras lēmumā. Šo summu tostarp veido izdevumi par 27 projekta interesēs noslēgtajiem līgumiem, astoņiem uzņēmuma līgumiem, 41 komandējumu, kā arī 29 virsstundu strādāšanas gadījumiem. N.Freivalda laikā saistībā ar iepirkumu iztērēts – turklāt nav pārmetumu par nepamatotiem tēriņiem – ap 200 tūkstošiem eiro, atzīmē N.Duļevskis. Viņaprāt, toreizējā valde tādējādi tiek apsūdzēta par citu valžu tēriņiem gan pirms, gan pēc tam, kad N.Freivalds ieņēma PV vadītāja amatu. Tikpat labi N.Freivaldu varētu apsūdzēt par tieši šādu pašu zaudējumu nodarīšanu gadījumā, ja līgums netiktu noslēgts. Vilcienu iepirkuma sāga sākās pirmās Valda Dombrovska premjerēšanas laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Gerhards (TB/LNNK), turpinājās Ulda Auguļa (ZZS) un bezpartejisko Aivja Roņa un Anrija Matīsa (tagad «Vienotība») laikā.
Uz tiesu ar prieku
N.Freivaldu pārstāvošais zvērinātais advokāts N.Duļevskis noliedz to, ka PV valde N.Freivalda vadībā būtu rīkojusies uz savu galvu, ignorējot Satiksmes ministrijas (SM) vai valdības lēmumus saistībā ar iepirkumu. Viņa rīcībā esot dokumenti, kas apliecina, ka līguma slēgšanai dota zaļā gaisma. Tāpat PV valde esot ievērojusi valdības izvirzītos nosacījumus līguma slēgšanai, piemēram, to, ka tas maksimāli atbildīs valsts interesēm un nepastāvēs ES līdzfinansējuma zaudēšanas riski. Prokuratūra savā apsūdzībā izmanto Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 30. decembra lēmumu, kas atzīst PV un CAF noslēgto līgumu par spēkā neesošu. Tiesa konstatēja, ka sākotnējā līguma nosacījumos veikti būtiski grozījumi, turklāt par labu CAF. N.Duļevskis norāda, ka tiesa faktiski nav vērtējusi lietu pēc būtības, jo PV tā jaunās valdes personā piekritis šveiciešu ražotāja «Stadler Bussnang AG» izvirzītajai sūdzībai. Kāds cits procesā iesaistītais atceras, ka PV piekrišana atzīt šveiciešu prasību par pamatotu pat tiesu pārsteigusi nesagatavotu. Šāds tiesas spriedums ļaujot «Stadler» pieprasīt Latvijas pusei iepirkuma laikā iztērēto līdzekļu kompensēšanu. Neesot saprotams, kāpēc šveicieši to nedarot. «Stadler» tiesā pārstāvējušajam zvērinātajam advokātam nebija informācijas, vai vilcienu ražotājs prasīs segt kādus izdevumus. Arī Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vēstule (2012. gada 24. februāris), uz kuru atsaucas prokuratūra, esot rakstīta vien pieļāvuma formā, tas ir, ka grozījumi varētu būtiski mainīt sākotnēji publicēto līgumu. Lieta ir baltiem diegiem šūta, secina N.Duļevskis. Viņam negribētos būt prokurora vietā, ņemot vērā juridisko argumentu trūkumu. «Ar šādu apsūdzību man kā aizstāvim iet uz tiesu ir prieks,» par klientam pozitīvu gala iznākumu pārliecināts advokāts.
Valde vainīgaAtbildot uz DB jautājumiem par to, vai grozījumus sagatavoja tie paši cilvēki, kas sākotnēji izstrādāja nolikumu, un kā atbildība ir tā, ka bija nepieciešami 14 grozījumi, PV Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers norāda, ka gan nolikums, gan grozījumi tika izstrādāti atbilstoši tā laika PV valdes norādījumiem. Viņš arī uzsver, ka ne Valsts kontrole, ne tiesībsargājošās iestādes nav apšaubījušas darbinieku profesionālo kompetenci. Turklāt Iepirkumu uzraudzības birojā visas pretendentu iesniegtās sūdzības saistībā ar vilcienu iepirkumiem tika noraidītas. Savukārt attiecībā uz citu personu iespējamo atbildību par konkursa izgāšanos, lietai noslēdzoties, atkarībā no rezultātiem tikšot vērtēta nepieciešamība veikt papildu darbības. Jāatgādina, ka 2011. gada 17. augustā PV valde slēgtajā konkursā par 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iegādi par uzvarētāju atzina CAF, vēlāk noslēdzot 403,9 miljonu eiro vērtu līgumu. Iepirkumam paredzētais Kohēzijas fonda līdzfinansējums 142,3 miljonu eiro apmērā tika pārdalīts citiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem, tostarp dīzeļvilcienu modernizācijai un staciju rekonstrukcijai. N.Freivaldu amatā nomainīja Artis Birkmanis, taču arī viņš līdz ar pārējiem valdes locekļiem zaudēja amatu 2014. gada 7. jūlijā pēc tam, kad par uzvarētāju nākamajā vilcienu iepirkumā bija atzinis dārgāko – «Stadler» – piedāvājumu. A.Birkmaņa pēcnācēja, SM Autosatiksmes departamenta direktora Andra Lubāna vadītā valde minētā iepirkuma procedūru pārtrauca, jo secināja, ka PV nemaz nav naudas ilgtermiņa nomas līgumam ar šveiciešiem, kas 25 vilcienu gadījumā prasītu 273,9 miljonus eiro.
Vairāki jautājumi
Grūti saprast, kāpēc šajā gadījumā Rīgas tiesas apgabala prokuratūra izvēlējusies uzrādīt apsūdzību tikai vienas no garajā iepirkumu procesā iesaistīto PV vairāku valžu pārstāvjiem, norāda N.Duļevskis. Viņš uzsver, ka 2010. gada 1. aprīlī izsludinātā slēgtā konkursa nolikums vēl pirms N.Freivalda iecelšanas amatā jau bija grozīts deviņas reizes. Kopumā izmaiņas tika veiktas 14 reižu, kas liek uzdot jautājumu par to, vai sākotnējā nolikuma redakcija maz bija izpildāma bez sekojušajiem grozījumiem. Apsūdzības uzrādīšana J.Pētersonam vispār nav saprotama, ņemot vērā, ka, PV netiekot galā ar iepirkumu, J.Pētersons ticis uzaicināts kā dzelzceļa tehniskais speciālists PV valdē neilgu laiku pirms līguma slēgšanas, kad grozījumi jau bija veikti, norāda viņa pārstāvis zvērināts advokāts Dāvis Volksons. Turklāt saskaņā ar starptautisko darījumu praksi J.Pētersonam būtu bijis nepieciešams ilgāks laiks par dažiem amatā pavadītajiem mēnešiem (no 2011. gada 20. oktobra līdz 2012. gada 24. maijam), lai varētu iepazīties ar PV uzņēmējdarbību kopumā.
Citus netiesā
Iepirkuma laikā visas darbības un konkursa nolikuma grozījumi tikuši saskaņoti ar PV kapitāldaļu turētāju – SM. Neņemot vērā valdes maiņu, arī nākamais iepirkums izgāzies. Tādēļ N.Duļevskim neesot skaidrs, kāpēc pie atbildības netiek saukti ne sākotnējā nolikuma izstrādātāji, ne citu valžu pārstāvji, ne par procesu kopumā atbildīgā persona, kas pārstāvēja SM uzņēmumā – SM valsts sekretārs A.Matīss. Procesa virzītājs Ekonomikas policija neesot bijis ieinteresēts izvērtēt citu iepirkumā iesaistīto atbildību, kaut arī likums «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām» paredz arī noteiktu kapitāldaļu turētāju atbildību. Advokāts pieļauj iespēju, ka procesa gaitā lūgs tiesu pieņemt blakus lēmumu uzlikt par pienākumu uzsākt kriminālprocesu pret citām personām, jo šobrīd ne policija, ne uzraugošais prokurors to darīt nevēlas. Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, atbildot uz jautājumu, vai VP neplāno vērsties pret citiem iepirkumā iesaistītajiem, norādīja, ka izmeklēšana šobrīd ir pabeigta. Pēc N.Duļevska teiktā, lielais jautājums šajā lietā ir par to, kāpēc Latvija nekādi nevar tikt pie jauniem vilcieniem. Iemesli esot iespējami tikai trīs: bailes godprātīgi uzņemties atbildību, kompetences trūkums vai personīga ieinteresētība. Ir arī redzams, ka neviena PV valde nav bijusi pilnībā nesaistīta ar kādu politisko spēku, un šķiet, ka saukt pie atbildības iespējams tikai tādu personu, kuras partija nav pie varas konkrētajā resorā. Atbildēt uz jautājumiem par savu, valdības un citu PV valžu atbildību saistībā ar neveiksmīgajiem vilcienu iepirkumiem satiksmes ministrs A.Matīss atteicās. SM Juridiskais departaments skaidro, ka kapitālsabiedrība ir patstāvīgs privāto tiesību subjekts, un tas, ka valstij pieder akcijas, nenozīmē, ka valsts ar kapitālsabiedrību saplūst vienā subjektā. Iepirkumus organizēt un nodrošināt to atbilstību normatīvajiem aktiem ir kapitālsabiedrības valdes kompetence. ◆
