8. jūlijs šogad izvērtās nozīmīgs gan Latvijai kopumā, gan diviem cilvēkiem personīgi. Zīmīgi – vienā dienā divi Raimondi ieņēma savā karjerā pagaidām nozīmīgākos amatus. Šaubos, vai viņi vēl gada sākumā šādu iespēju pieļāva. Varbūt ar veselīgām ambīcijām to vēlējās, bet nedomāju, ka nojauta, ka šā gada jūlijs viņu abu dzīvē būs ļoti būtisks pagrieziena punkts. Protams, runa ir par vakar oficiāli amatā stājušos Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura karjeras pagrieziens pavēra durvis straujam lēcienam Saeimas deputātam Raimondam Bergmanim. Viņu jau īsu brīdi pēc tam, kad R.Vējonis bija kļuvis par prezidentu ,Saeima apstiprināja aizsardzības ministra amatā, kuru līdz tam ieņēma R.Vējonis.
Visu prezidenta pirmsvēlēšanu un arī pēcvēlēšanu laiku notika karstas diskusijas par to, cik veiksmīgi savos jaunajos amatos būs R.Vējonis un R.Bergmanis. R.Vējonim ir ilga politiskā pieredze, turklāt arī aizsardzības ministra amatā, par spīti kādreizējiem vīpsnātājiem, viņš sevi apliecinājis kā, manuprāt, vienu no labākajiem Latvijas aizsardzības ministriem. R.Bergmaņa politiskā pieredze ir salīdzinoši niecīga, taču viņam ir pieredze aizsardzības jomā. Abiem ir daudz piekritēju un tikpat daudz noliedzēju. Bet labi šoreiz ir tas, ka salīdzinoši maz ir vienaldzīgo. Jo tas liecina, ka sākam apgūt pilsoniskās sabiedrības pamatus un ikdienā vairs neesam tikai kūtri malā stāvētāji, kuri savas īstās emocijas nopurpina varbūt tikai virtuvē pie brokastu galda. Taču par abiem Raimondiem – varbūt tomēr ļausim viņiem iejusties jaunajos amatos un nesāksim tagad jau no pašas pirmās dienas meklēt katru mazāko kļūmīti, par kuru piekasīties vai vēl trakāk – atkal sākt salīdzināt ar kaimiņu amatpersonām, vai vispār izsmiet. Dosim kaut mazliet laika abiem kungiem (un arī viņu ģimenēm) saprast «drēbi» un apjaust, kā un cik ļoti mainīsies viņu ikdiena un cik viņi paši ir gatavi nest šo pauniņu, kura nu viņiem ir uzticēta.
