Iestājoties siltākam laikam, daudzdzīvokļu māju pagalmos aktualizējas jautājums par atkritumu savākšanas kvalitāti. Pārlielupē Lāčplēša ielā daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus neapmierina tas, ka atkritumu apsaimniekotājs uzņēmums «KULK» piepildītos konteinerus tikai izgāž un neiztīra, tādēļ apkārtnē vairojas mušas. Savukārt pašā pilsētas centrā Krišjāņa Barona ielas 3. mājas iedzīvotāji uztraucas par to, ka mājā esošais ģimenes restorāns «Hercogs» pārslogo kartonam un papīriem domāto konteineru, bet savukārt trūkumcietēji izvanda ēdienu atkritumus no sadzīves atkritumu konteinera.
76 gadus vecais pensionārs Modris caurskata atkritumu konteinerus Krišjāņa Barona ielas 3. nama pagalmā. Kādā no konteinerā ieliktajiem maisiem sirmajam, tīri ģērbtajam vīram atrodas limonādes pudele, kurā kādi trīssimt grami satura vēl ir atlikuši. Citviet – kūpinātas desas gabals. «Tas būs labs sunim!» tikko manāmi pasmaida sirmais vīrs. Pavisam nederīgās lietas viņš atliek atpakaļ, taču konteinera vāks tā arī paliek vaļā. «Ziņām» Modris stāsta, ka saņem 238 eiro pensiju, sieva – pārdesmit eiro vairāk. Taču tā tik vien abiem pietiekot, jo zāles ir dārgas. «Pagājušā gadā es vēl strādāju, bet nu vairs nav spēka. Tie, kas no darba aizgāja mēnesi vēlāk, kad atlaida visus vecos, saņēma pieklājīgu pabalstu. Bet sievai bija insults, lūdzu sevi atbrīvot agrāk, un man muļķīgi iznāca, ka es to pabalstu nesaņēmu,» piebilst Modris. Lai arī netālu no atkritumu konteineriem staigāja daudz cilvēku, neviens viņa darbībai nepievērsa uzmanību.
Pilsētas centrā mājai jāsadzīvo ar restorānu
Krišjāņa Barona ielas 3. nama pilnvarniece Anita Vīksna stāsta, ka ir arī citādi trūkumcietēji. Proti, viņi konteineros saliktos pārtikas maisus izkrata uz zemes un tur visu lieko arī atstāj. Pēc tam vējš šo drazu aiznes līdz pat bērnu laukumam, kas nesen labiekārtots. A.Vīksna, tāpat vēl daži mājas iedzīvotāji sūdzas arī par to, ka restorāna darbinieki pie atkritumu konteineriem noliek neizjauktas kartona taras kastes. Restorāna vadītājs Andris Rūmītis atzīst, ka dažu dienu atkritumu ir vairāk, citu atkal – mazāk. «Domājām uzlikt restorānam atsevišķu atkritumu konteineru. Taču tad apsvērām, ka šā vai tā būs iedzīvotāji, kas to neņems vērā un tur liks savus atkritumus. Tādēļ nekas cits neatliek, ka visiem jāsadzīvo,» spriež A.Rūmītis.
Prasa uzstādīt tīrus konteinerus
Jau vairākus gadus mājas iedzīvotāju sapulcēs savu neapmierinātību ar atkritumu konteineriem pauž Lāčplēša ielas iedzīvotāja Vija Ušvile. Viņa ar savām domubiedrenēm dusmojas, ka bieži konteineriem nav vāku un ka tie pirms uzstādīšanas netiek pienācīgi iztīrīti. Tādēļ smakas un mušas izplatās apkārtnē, sasniedzot arī māju logus. Pārlielupes iedzīvotājas satrauc arī tas, ka apkārtnes privātmāju iedzīvotāji blakus konteineriem liek lielgabarīta atkritumus – nolietotas mēbeles, vecus ledusskapjus un citas lietas.
«Pavisam netālu Paula Lejiņa ielā ir dalīto atkritumu šķirošanas laukums, kas domāts šādiem atkritumiem. Taču nes šīs lietas pie mums. Turklāt lielākoties tas notiek vēlu vakaros, pa tumsu,» pukojas V.Ušvile.
«Vienīgais, ko ar savām runām, sazinoties ar atkritumu apsaimniekotājiem «KULK» esmu panākusi, ir tas, ka tika dots rīkojums atkritumu mašīnu šoferiem pēc konteineru izbēršanas tos atstāt aizvērtus,» piebilst V.Ušvile.
Kauns dziedātāju priekšā
Vakar, kad «Ziņas» apskatīja atkritumu konteineru laukumu pie Lāčplēša ielas 29. nama, pirms pusstundas tie bija nomainīti un tādēļ vēl patukši. Visiem sešiem konteineriem, izņemot vienu, darbojās vāks, un tie stāvēja ciet. Paverot viena konteinera vāku, tā dibenu pa pusei klāja pusotru centimetru biezs nogulšņu slānis, kurā varēja manīt varbūt mēnešiem krājušās saķepušas ēdienu atliekas, zemi, papīra gabalus. Otra dibenmala bija izrūsējusi. Caur to apmēram trešdaļkvadrātmetra kopplatībā spīdēja cauri konteineru laukuma asfalts. «Tagad vēl nav tik traki. Mēbeles neviens nav atnesis, neviens bomzītis uz dīvāna neguļ,» «Ziņām» teica Lāčplēša ielas 27. nama iedzīvotāja Velta Kviese. «Taču, kad pie mūsu pagalma piestāja atpūsties koristu autobuss, gan te izskatījās nožēlojami. Atkritumu konteineru laukums, kas atrodas pie iebrauktuves mūsu deviņu māju pagalmā, ir tāds kā mūsu vizītkarte,» stāsta Lāčplēša ielas 29. mājas iedzīvotāja Irēna Strautmane.
Sūdzēties vajag rakstveidā
Valsts Vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis atzīst, ka nav pieļaujams, ka kaut kur tiek uzstādīti cauri konteineri. «Atkritumu konteineru saturs mūs neinteresē, bet, ja kaut kas no tā nonāk apkārtējā vidē, ir jāpieprasa konteinera nomaiņa,» saka vides pārraugs. «Mēs tapat vien reidos atkritumu konteinerus nepārbaudām, taču, ja ir kādi pārkāpumi, tad uz izsaukumiem izbraucam,» paskaidro H.Verbelis.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma «KULK» valdes loceklis un ražošanas vadītājs Alvils Grīnfelds atzīst, ka uzņēmumā nav tādas prakses, ka konteineri pirms uzstādīšanas tiktu tīrīti. A.Grīnfelds skaidro, ka konteineru tīrīšana un dezinficēšana būtu papildu pakalpojums, ko uzņēmums pats nemaz neveic. «Manā daudzu gadu pieredzē ir bijuši divi gadījumi, kad klients apmaksāja konteineru dezinficēšanu. To veica pieaicināti speciālisti, kam ir tiesības darboties ar dezinficējošām vielām,» saka A.Grīnfelds. Viņš aicina dzīvokļu īpašniekus uz konstruktīvām sarunām un risinājumiem. Ne no Lāčplēša, ne arī Krišjāņa Barona ielas iedzīvotājiem «KULK» nekādas konkrētas pretenzijas līdz šim nav saņēmis.
