Šovasar man nācās saprast, ko jūt cilvēks, kuru ģimenes ārsts ir norīkojis uz konsultāciju pie onkologa. Protams, nav vecie laiki, kad diagnoze «vēzis» skanēja sērīgi. Mūsdienās ar šo slimību sadzīvo līdz pieklājīgam vecumam. No otras puses – daudz jokot nevar. Zināmu drošības sajūtu dod atziņa, ka mūsu visai trūcīgā, taču humānā valsts šīs kategorijas slimniekus ārstē par brīvu – uz visas sabiedrības nodokļu maksātāju rēķina. Problēma ir brīdī, kamēr cilvēkam nav īsti skaidra viņa diagnoze, kas tad īsti kait. Lai to noskaidrotu, nepieciešami izmeklējumi, pēc kuriem jāstāv rindā. Piemēram, ja vēlaties saņemt magnētisko rezonansi, tad šodien Jelgavas slimnīcā ir pieraksts uz septembri. Ja vēlaties par maksu (cenrādis var uzkāpt līdz vairākiem simtiem eiro), tad kaut kas var sanākt augusta sākumā. Līdzīgi ir ar ultrasonogrāfiju. Vasaras atvaļinājumi un tā tālāk… Ja ir pazīšanās, garā rindā nav jāstāv pie slavenās Elejas Veronikas, ko reiz intervijā akadēmiķis Jānis Stradiņš nosauca par «bioloģisko indikatoru». Bet viņa jau arī sūta pie mediķiem (liek no sevis pasveicināt tos slavenākos). Veronika apšauba, ka dziednieki var vēzi diagnosticēt, un nikni smejas par tiem, kas to uzņemas ārstēt. «Jo ātrāk pie ārstiem, jo labāk,» šķiroties piebilst viedā elejniece.
Vairāki aptaujātie mediķi, arī Jelgavas slimnīcas virsārste Solveiga Ābola, atzīst, ka diemžēl Latvijā vēža diagnosticēšanai tiek tērēts pārāk daudz laika. Jāpiebilst, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumi, kas tiek veikti Jelgavas slimnīcā, nav īsti šīs iestādes pārvaldījumā. Tur ir savs pieraksts un sava grāmatvedība. Pa kluso koridoru noejot gar slēgtajām durvīm, aiz kurām stāv dārga medicīnas aparatūra, domāju par moderniem hārvesteriem, kas, aizstājot vismaz pārdesmit meža cirtējus, strādā cirsmās. Nereti darbs notiek naktī, jo kaut ko dārgu nopirkt un intensīvi nelietot uzņēmēji nevar atļauties.
