Pēdējo mēnešu laikā par vienu no Latvijā visvairāk apspriestajām tēmām kļuvis jautājums par Āfrikas bēgļu uzņemšanu. Panākta vienošanās, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, atbalstot citai citu, ir jāuzņem 60 000 bēgļu. Latvija solidāri piedalīsies pēc brīvprātības principa, un valdība nolēmusi, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētāju. Sabiedrībā viedokļi par šādu lēmumu ir diametrāli pretēji, vairākums jeb 55 procenti ekonomiski aktīvo valsts iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai bēgļus nevajadzētu uzņemt, tā apliecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.
Uldis Dūmiņš, Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētājs
Es uzskatu, ka Latvijā cilvēkiem ir jāsāk domāt ne tikai par savu komfortu un attīstību, bet arī par citām pasaules valstīm. Mēs šajā pasaulē neesam vieni, un laikā, kad Latvijai bija vajadzīga palīdzība – gan finansiāla, gan arī cita veida palīdzība krīzes laikā –, vienmēr to esam saņēmuši. Mums vienmēr būs bažas par savu drošību, bet bēgļus uzņemt vajag, taču arī jāpadomā, kā šos cilvēkus integrēsim. Līdz šim Nacionālais integrācijas centrs ir veicis vairākus pasākumus: kopīgi sarunu vakari, latviešu valodas apguve, saliedējoši pasākumi. Būtu nepieciešams pārdomāt tālāku integrācijas pasākumu īstenošanu, jo Nacionālā integrācijas centra projekts noslēdzas šogad.
Andris Orols, biedrības «Latvijas antiglobālisti» valdes priekšsēdētājs
Laikā, kad no savas valsts ir devušies prom simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, par kuriem valdošajiem politiķiem, kā šobrīd izskatās, nav nekādas daļas, ir pilnīgi nepieņemami izmitināt mūsu zemē ekonomiskos un politiskos bēgļus no citām valstīm. Uzskatu, ka šobrīd vairāk būtu jādomā par to, kā noturēt vēl šeit dzīvojošos Latvijas iedzīvotājus, kā arī radīt vēlmi Latvijas bēgļiem atgriezties dzimtenē. Valdības lēmums izmitināt 250 sveštautiešu ir spļāviens sejā Latvijas pamatiedzīvotājiem, jo skaidri parāda, ka šiem Latvijas politiķiem svarīgāki ir sveštautieši, ne savas valsts cilvēki.
Man – cilvēkam, kurš pēc izglītības ir celtnieks, ļoti sāp šis jautājums, jo skaidrs, ka šie bēgļi kā pirmo darba iespēju meklēs kādu mazāk kvalificētu darbu, un rezultātā Latvijas iedzīvotājus var novest pie vēl lielāka bezdarba, tā veicinot palikušo iedzīvotāju emigrāciju no dzimtenes.
Ilga Antuža, Jelgavas sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja
Es domāju, ka mums šobrīd ir jāpalīdz tiem, kam klājas grūtāk, ir jābūt atsaucīgiem un cilvēcīgiem. Bet, ja jautā, vai valsts to var atļauties, tad varbūt par visiem simts procentiem ne, bet kaut nedaudz «savilkt jostas» un būt līdzcietīgākiem, lai citiem palīdzētu, mums jāvar. Nevaram domāt tikai par savu labsajūtu un komfortu, jo vienmēr pastāv iespēja, ka kādā brīdī paši varam atrasties otrā pusē, kad jālūdz palīdzība. Sabiedrībā lielākās bažas visticamāk rada informācijas trūkums par to, kā bēgļu uzņemšana un integrācija vispār notiks.
