Kā radusies doma atvērt bioloģisko preču veikalu, pēdējā laikā esot viens no populārākajiem jautājumiem, ko cilvēki uzdod Marekam un Ingai Gūtmaņiem. Kopš sestdienas Raiņa ielā darbojas viņu izlolotais veikals «Zaļā zeme».
Doma izveidot ko tādu ģimenē virmojusi jau sen, pirmā ideja pašiem atvērt bioloģisko produktu veikalu radusies Ingai, abiem vēl dzīvojot ārzemēs. Trīs gadus ģimene dzīvojusi Beļģijā, četrus – Šveicē. Tomēr abi, jau dodoties turp, bija pārliecināti, ka atgriezīsies Latvijā. Šī likusies laba ideja, ko uzsākt atgriežoties.
«Mums ir neliels zemes gabals Staļģenē. Jaunībā esam arī nodarbojušies ar lauksaimniecību. Balstoties uz šo faktu, arī domājām, ko mēs varētu darīt,» atzīst Mareks. Pagaidām gan īpašums ir iznomāts citiem, bet tālākā nākotnē Gūtmaņu ģimene iecerējusi tur audzēt kādu produkciju savam veikalam. Tieši meklējumi par to, kā varētu izmantot savu zemes gabalu, lika aizdomāties par veikalu. Veikala īpašnieks gan uzreiz piebilst: «Izveidot veikalu, protams, bija laika ziņā daudz ātrāk un arī vieglāk nekā uzsākt un attīstīt lauksaimniecisko ražošanu. Pirmais tapa veikals, ražošana noteikti nāks vēlāk.»
Iedvesmojas Šveicē
Pagaidām nekādu negatīvu izjūtu, uzsākot savu biznesu, saimniekiem neesot. Uz jautājumu, vai tas bijis grūti, Mareks atbild ar pretjautājumu: «Kas ir grūti? Noteikti, kā to ņem. Protams, bija jāpastrādā, dažādas lietas jānokārto, bet neteikšu, ka kaut kas no tā būtu ekstrēmi grūti.» Tagad jaunatvērtais veikals ir abu vienīgā darbavieta. Ko darīt, pagaidām pietiekot – gan jānodrošina preču klāsts, gan jāapkalpo pircēji, jo algotu darbinieku «Zaļās zemes» saimniekiem pagaidām nav. Ne mazums laika aizņem arī dažādu ražotāju un audzētāju meklēšana, jo ne visu kontakti atrodami internetā. Šo to atraduši paši, kādus ieteikuši citi.
Savukārt ar veikala atrašanās vietu pārāk daudz izvēļu nebija – tuvāk centram brīvu telpu neesot bijis. «No sākuma šai vietai īpašu uzmanību nepievērsām, jo likās, ka nedaudz par tālu no centra, bet, kad atbraucām paskatīties telpas, ļoti iepatikās,» stāsta Mareks, atceroties, ka te arī agrāk bijis pārtikas veikals. Īpašniece zinājusi stāstīt, ka jau pēc ēkas uzcelšanas šeit bijis veikals.
Orientēties tieši uz bioloģiskajiem produktiem prātā ienācis Ingai, vēl dzīvojot Šveicē, jo tur novērots, ka procentuāli liela daļa preču veikalos ir tieši bioloģisko saimniecību ražojumi. Mareks atceras: «Šveicē lielu daļu produkcijas veikalā veido bioloģiskās preces, bet ir vēl arī otra liela kategorija, kas viņiem tiek saukta «natur farm» (naturālā saimniecība), kas apzīmē, ka mājdzīvnieki dzīvo normālā, dabiskā saimniecībā, ganībās. Šveicē ir izteikts reljefs un saimniecībām parasti nav lielas platības, tāpēc tāda veida lauksaimniecība ir izplatīta. Tur ir ļoti daudz bioloģisko saimniecību.»
Dzīvojot Šveicē, arī Gūtmaņu ģimene biežāk izvēlējusies bioloģiskos produktus. Viņuprāt, tagad arī Latvijā cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību preču izcelsmei. Par to liecina arvien plašāki bioloģisko preču stendi lielveikalos. «Lielākoties tas ir stereotips, ka bioloģiskie produkti ir daudz dārgāki, tā nemaz nav. Protams, mazam ražotājam radīt kvalitatīvu preci vienmēr būs dārgāk nekā lielajam, bet atšķirība cenā nav tik liela,» akcentē Mareks.
Zemgales dārzeņi un maize
Izvēloties preces, ko tirgot veikalā, pamatā saimnieki centušies izvēlēties vietējos ražotājus – gaļas produkti un maize tiek vesti no Tērvetes, dārzeņi – tepat no Jelgavas novada. Arī sieri un pat makaroni ir Latvijā ražoti. «Ir, protams, arī importa produkcija, tomēr pārsvarā cenšamies piedāvāt Latvijas preces,» apstiprina Mareks. Veikala sortiments vēl arvien tiekot aktīvi paplašināts.
Veikals apmeklētājiem atvērts vien dažas dienas, tāpēc īpašus secinājumus par jelgavnieku interesi pagaidām esot grūti izdarīt, bet cilvēki jaunajā veikalā iegriežoties. Nākot gan vecākas paaudzes cilvēki, gan jaunāki. Īpaši iecienīti veikalā pirmajās dienās bijuši gaļas izstrādājumi, tāpat mīkstie, svaigie sieri. Apmeklētāju uzmanību piesaistījuši arī ekoloģiskie tīrīšanas līdzekļi.
«Cilvēkiem patīk, ka produktam ir zināma izcelsme. Mēs zinām, ka gaļa ir vesta no zemnieku saimniecības Tērvetē. Ne vienmēr ir tik svarīgi, lai produkti būtu tieši bioloģiski, bet tas, vai var izsekot, kur un kā tie tapuši,» domā veikala īpašnieks.
Konkurence saimniekus īpaši nebiedējot, arī tas ne, ka Jelgavā jau ir līdzīga profila veikali. Mareks drosmīgi teic: «Ja baidās, tad labāk nevajag vispār neko darīt». Viņi ir apņēmības pilni strādāt un piesaistīt pircējus savam veikalam. «Jebkurā jomā ir konkurence. Tas rosinās mūs strādāt labāk,» viņš optimistiski piebilst.
Veikala nosaukumam gan neesot nekāda saistība ar Andreja Upīša slaveno romānu. Par sakritību ar šī literārā darba nosaukumu veikala saimnieki iedomājušies, kad tas bijis jau izlemts. Tad uz veikaliņu atnesta arī grāmata. Mareks skaidro, ka nosaukums vairāk gan esot saistīts ar zaļo dzīves veidu un domāšanu.
