«Kalnciemā pazuda sliekas,» tas bija viens no argumentiem, kas, pieminot padomju ekoloģiski netīros laikus, izskanēja vētrainā iedzīvotāju sapulcē, kura pērn notika Kalnciemā saistībā ar uzņēmuma «EcoLead» ieceri būvēt tur svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. Vīru, kas strādāja minerālvates cehā (tas atradās tieši tajā pašā vietā, kur grib pārstrādāt svina akumulatorus), nav starp dzīvajiem. Klāt tam vēl rūgtums par mūsdienu dzīves negācijām (Kalnciema nesiltinātajās daudzdzīvokļu mājās droši vien mazāk nekā citviet dzīvo veiksminieki), un skandāls gatavs! Prasība Administratīvajai rajona tiesai, kas apstrīd Jelgavas novada Domes lēmumu atļaut «EcoLead» īstenot savu projektu, arīdzan.
Grūti pateikt, kurš uzvarēs šajā uzskatu cīņā. Uzņēmējs, kas Kalnciemā nopircis daļu no vecas pamestas rūpnieciskās zonas? Vai varbūt rūgtas pieredzes pārpildīti protestētāji, kas savā paštaisnībā nepieņem pretējās puses argumentus? Viņi solās iet līdz Augstākajai tiesai, un tad strīds var ievilkties gadiem. Piekrītu protestētājiem tajā ziņā, ka varbūt «EcoLead» varēja atrast savai rūpnīcai nomaļāku industriāli aprīkotu vietu, kādu Latvijā, šķiet, vēl netrūkst. Blīvi apdzīvotajos, industriāli attīstītajos Polijas rietumos līdzīga akumulatoru pārstādes rūpnīca turpat blakus mājā dzīvojošajiem poļiem izskatās pieņemami. Taču to redzēja tikai četri kalnciemnieki, kas pustukšā autobusā brauca uzņēmēju rīkotā mācību ekskursijā.
Tomēr «EcoLead» un Valsts veselības inspekcijas kopprojekts veikt nopietnu iedzīvotāju veselības projektu vedina domāt, ka visādā ziņā pieņemama akumulatoru pārstādes rūpnīca Kalnciemā taps. Protams, galu galā uzvarēs tas, kurš prot runāt ar cilvēkiem. Tostarp arī tādiem, kuri nelasa Latvijas avīzes, skatās Krievijas televīziju un sapulcēs kliedz. Līdzšinējā komunikācija arī no pašvaldības puses varēja būt gudrāka. ◆
