Nedēļas nogalē Vidrižos notiks Latvijas čempionāta otrā posma un Baltijas čempionāta piektā posma sacensības enduro. Kā vēsta rīkotāji, vietā, kur divu dienu enduro mači norisināsies jau desmito gadu, ir meklētas jaunas meža stigas un pamainīti testi, lai gan jaunajiem sportistiem, gan tiem, kas Vidrižos jūtas kā mājās, būtu interesanti. Starp pēdējiem droši var ierindot pazīstamos mūspuses motobraucējus Jāni un Eināru Vinterus, kuriem pēdējos gados pievienojies arī Eināra dēls Mārtiņš.
«Ja to gabalu brauc reizi gadā, tad apstākļi vienmēr būs mainījušies,» teic Einārs un spriež, ka arī pašam šis varētu būt desmitais starts Vidrižos. «Pasākums notiek vasaras vidū. Ir vieta, kur teltīs apmesties, līdzās var izmantot sporta centra ērtības. Pašu trasi pirms gadiem sešiem septiņiem gatavoja Eiropas enduro čempionāta posmam, un atbilstošā līmenī arī viss ir saglabājies,» viņš uzskaita pievilcīgākos aspektus, kuru dēļ šīs sacensības iecienījuši daudz dalībnieku un izteikumos Vidriži izpelnījušies pat enduro galvaspilsētas titulu.
Mārtiņam labāk tīk «Cross Country»
Jaunākais pazīstamo Dakāras rallija braucēju Vinteru komandas «JVE Mototeam Riga» dalībnieks Mārtiņš ar motociklu sācis braukt 16 gadu vecumā, bet no 17 – piedalīties arī sacensībās. «Apnika braukāt līdzi un skatīties no malas. No tēta un tēvabrāļa Jāņa «salasīju» inventāru un pirmajās reizēs pamēģināju vienkārši izbraukt trasi, kad sacensības jau bija beigušās,» sākumu atceras Mārtiņš. Vienubrīd esot pabraukājis arī uz motokrosa sacensībām, bet tad tomēr atgriezies pie enduro.
Nu jau tolaiku Spīdolas ģimnāzijas audzēknis ir trešā kursa students LLU ekonomistos, menedžeris zemnieku saimniecības «Līgo» siltumnīcās, un daža laba virsotne sasniegta arī motosportā. Piemēram, pirmā vieta enduro klasē šāgada Latvijas «Cross Country» čempionāta pirmajos divos posmos. Trešajā posmā pirms nedēļas Madonā gan tikai otrā. «Trasē līda ārā akmeņi un saknes, astoņi sportisti izstājās, trīs ar pamatīgām traumām. Man arī sanāca ielidot kokos, bet par laimi varēju turpināt ceļu, vienu otru apdzīt un aizcīnīties līdz otrajai vietai.»
Mārtiņš atzīst, ka spraigās divu stundu «Cross Country» sacensības, kur visi brauc barā un konkurenti elpo līdzās, viņam patīk labāk par sešu līdz astoņu stundu apļošanu divas dienas enduro, kas jau prasa lielāku pieredzi un meistarību. Vidrižos, kur viņš arī jau kādas trīs četras reizes braucis, gan neesot vienveidības: «Ir arī daži mazi tramplīniņi, kas man ļoti patīk.»
Einārs brauc savam priekam
«Sports kalpo veselībai, laba domubiedru kompānija noder arī citās lietās,» savulaik divus Dakāras rallijus pieveikušais Einārs atzīst, ka brauc savam priekam un rezultāts par katru cenu viņam nav galvenais. Veselības sakarā gan netiek ņemtas vērā motosportā neizbēgamās traumas ar kaulu lūzumiem, kas palaikam varbūt liek izlaist kādas sacensības, taču sadzīst un lielākoties aizmirstas. «Atslēgas kaula lūzums jau motosportistiem tikpat kā šķavas,» pajoko Einārs.
Veterānam nav iebildumu pret dēla pieminēto «Cross Country» (kur viņš E3 klasē Madonā izcīnījis otro vietu un ir arī starp kopvērtējuma līderiem), taču tikpat interesants šķiet enduro, kur Latvijas čempionāta pirmajā posmā viņš senioru klasē bijis pirmais. «Enduro galaiznākumu nosaka ne tikai fiziskā un tehnikas izturība, bet lielā mērā tieši braucēja prasmes. Tas gan prasa arī vairāk laika un līdzekļu. Kad esi divas dienas izbraucis, mocis vairs nav tas.»
Par labākajiem Vinteri atzinuši KTM markas motociklus, ko arī paši remontē. Divus gadus nobrauc un tad maina pret jauniem. Eināram un Mārtiņam pašlaik ir 2014. gada modeļi, Jānim – pērn pirkts jau šāgada modelis.
Jānim traucē vecās traumas
«Ir kāpumi un kritumi, visu laiku nevar noturēties spicē,» teic titulētākais no Vinteriem. Latvijas čempionāta pirmajā posmā viņam ceturtā vieta, «Cross Country» trešajā posmā Madonā ierindojies trešajā. «Vecās traumas ļoti traucē braukt. Lai būtu rokām vieglāk, mocim jāpielāgo speciāla amortizācija, bet, ja uzrīko saudzīgāk, ātrums nav tas,» vienu no nosacītā «krituma» iemesliem min pieredzējušais motosportists. Protams, konkurence arī spēcīga. «Kad atbrauc igaunis Martins Leoks un lietuvietis Arūns Galažninks, ir ko pacīnīties. Neguļ arī jaunie. Pirmēram, Uģis Klimons – pirms dažiem gadiem neuzdrīkstējās apdzīt, bet tagad pamēģini viņu noķert.»
Rīt un parīt Vidrižos būs atkal tā reize, kad visi trīs Vinteri mēģinās kādu noķert, kādu apsteigt un no kāda aizbēgt, izbaudot ģimenes tradīcijās joprojām noturīgo motobraukšanas azartu. ◆
