Lai gan saņemti ražotāju un arī vairāku politiķu iebildumi, veselības ministrs Guntis Belēvičs rosinājis piemērot akcīzes nodokli sālim, cukuram un virknei citu pārtikas produktu. Aprēķināts, ka tādējādi nākamā gada valsts budžetā papildus varētu iekasēt aptuveni 30 miljonu eiro. Veselības ministrija cenšas sabiedrību pārliecināt, ka čipsi, šokolāde, smalkmaizītes, cepumi un desu izstrādājumi, kā arī tajos esošais sāls, cukurs un palmu eļļa ir kaitīgi mūsu veselībai, tāpēc apliekami ar akcīzi, tā mudinot cilvēkus vairāk padomāt par uzturu un atteikties no neveselīgas ēšanas ieradumiem. Kā liecina TNS veiktā aptauja, absolūtais vairākums jeb 80 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neatbalsta piedāvājumu piemērot akcīzes nodokli cukuram, šokolādei un konditorejas izstrādājumiem – pat ja tiktu gūti papildu ienākumi valsts budžetā, ko varētu atvēlēt veselības nozarei.
Liene Kacere, uztura speciāliste
Es saprotu, kāpēc tiek plānots celt cenas saldumiem un citai neveselīgai pārtikai. Ja runājam par plaši apspriestajām transtaukskābēm, tad piekrītu, ka tās pārtikā jāierobežo, un pēdējo gadu laikā tas arī tiek darīts. Tām nevajadzētu būt uzturā, un, ja kāds produkts satur šo veselībai kaitīgo sastāvdaļu, noteikti var atrast alternatīvu. Bet cenu celšanas politika, domāju, nav un nebūs risinājums, lai pievērstu sabiedrību veselīgam uzturam un dzīvesveidam. Tie, kuri vēlēsies, tāpat lietos saldumus, čipsus. Nedomāju, ka valdība spēs uzlikt tik augstu cenu šiem produktiem, lai cilvēki atteiktos no saviem ieradumiem. Nevienu nevar šādi piespiest, pašiem jāizprot situācija un jāgrib savā dzīvē kaut ko mainīt, tikai tad var sasniegt vēlamo rezultātu.
Ilze Priževoite, uzņēmuma «Karameļu darbnīca» valdes locekle
Izmaiņas, protams, ir nepieciešamas, tomēr valdībai jāizprot Latvijas ekonomikas sensitīvā daba un izmaiņas jāveic pēc iespējas saudzīgāk, lai ekonomiku celtu, nevis grautu. Mums un, domājams, arī citiem ražotājiem tas būtu milzīgs papildu gan ekonomiskais, gan birokrātiskais slogs un liels finansiālu zaudējumu risks.
Mūsu uzņēmums ir ne tikai par veselīgu dzīvesveidu, bet arī par Latvijas ekonomisko izaugsmi, tajā skaitā par kārtīgu nodokļu nomaksu un jaunu darbavietu radīšanu. Lai sasniegtu šos mērķus, mums ļoti svarīga ir veselīga uzņēmējdarbības vide, kuru pirmkārt var raksturot ar stabilitāti. Tikai tādā gadījumā uzņēmēji var pilnvērtīgi strādāt, radīt un plānot.
Valdības arguments, ka akcīzes nodokli nepieciešams noteikt cukuram un konditorejas izstrādājumiem, tā veicinot veselīgu dzīvesveidu, manuprāt, ir absurds. Daudz veiksmīgāk šo mērķi varētu realizēt, piemēram, sniedzot atbalstu ražotājiem, kas ražo bioloģisku pārtiku, lai tā kļūtu lētāka un pieejamāka un ražotāji būtu spiesti konkurēt, ceļot produkcijas kvalitāti.
Valdība draud uzlikt lielu slogu visiem ražotājiem. Skaidrs, ka šāds lēmums būs sāpīgs Latvijas ekonomikai un ieguvējs nebūs neviens – nedz ražotājs, nedz patērētājs, nedz valdība. Celsies visas pārtikas cenas, kritīsies iedzīvotāju pirktspēja, mazie ražotāji nespēs konkurēt, neveidosies jaunas darbavietas un necelsies atalgojums, jo nodokļu slogs ražotājiem jau pašlaik ir ievērojams.
Ēriks Reismanis, SIA «Jelgavas ekonomists» ekonomists
Viennozīmīgi atbildēt nevar, nezinot, kas no iecerētā tiks pieņemts un kā tas izskatīsies. Kopumā šāda ekonomika vērtējama kā neelastīga. Svarīgi zināt, cik lielā mērā izmaiņas plānots ieviest, kādas ir proporcijas, kā cena tiks palielināta. Parasti tādām precēm kā dārglietas, tabaka, alkohols cena tiek paaugstinātas vai pievienots akcīzes nodoklis, ja grib panākt kādas izmaiņas. Šoreiz tie ir par saldumiem un neveselīgo pārtiku ieņemt plānotie 30 miljoni, kurus paredzēts novirzīt veselības sistēmas uzlabošanai. Tā ir valsts funkcija jeb nepieciešamība, ja runājam par valsts fiskālo politiku.
Domāju, pašlaik situācija valstī nav tik slikta, lai neviens arī turpmāk pēc nodokļa ieviešanas nevarētu atļauties nopirkt savus iemīļotos kārumus. Es piekrītu Veselības ministrijas viedoklim, ka saldumu lietošanu nepieciešams ierobežot, jo bērniem un jauniešiem arvien biežāk ir liekā svara problēmas. Saldumi un pārējā neveselīgā pārtika tiek lietota par daudz.
Protams, uzņēmumiem nebūs viegli, piemēram, ja vērtējam iepriekš pieņemto aizliegumu skolās tirgot saldumus.
