Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā skatāma Jelgavas mākslinieces Ludmilas Grīnbergas (Koršakovas) darbu izstāde. L.Grīnberga 1980. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu.
«Akadēmijā es iestājos tikai otrajā gadā. Kad pirmo reizi nesanāca, stājos Kultūras darbinieku tehnikumā režisoros. Tomēr, kad aptvēru, ka, mācoties tehnikumā, vairs nespēšu nodarboties ar glezniecību, izņēmu dokumentus un nākamgad iestājos akadēmijā. Mana diplomdarba vadītāji bija gleznotāji Edgars Iltners un Boriss Bērziņš. Neapšaubāmi, tā bija likteņa dāvana,» atzīst L.Grīnberga.
Māksliniece neslēpj, ka šogad svinama diezgan nozīmīga jubileja – viņa dzimusi Jelgavā 1955. gada 1. jūnijā. Mācījusies 4. vidusskolā un vairāk domājusi par vieglatlētiku, basketbolu, nodarbojusies pat radiotehniskajā un vokālajā pulciņā. Īpaši paticis balets, un Ludmila pat sapņojusi savu dzīvi saistīt ar šo brīnišķīgo mākslas veidu. Tomēr, kad 8. klasē vajadzēja braukt uz Rīgu, lai nopietnāk nodarbotos ar baletu, no sapņa bija jāatsakās, jo vecāki uz galvaspilsētu nav laiduši.
Vēl viena aizraušanās bijusi zīmēšana. Īpaši labi sanākuši skolotāju un klasesbiedru portreti, un attēlojamā portretiskas līdzības saskatīšana sagādājusi gandarījumu.
Mācoties vidusskolas 9. klasē, sāktas nodarbības LMA sagatavošanas kursos, bet no 1974. līdz 1980. gadam L.Grīnberga studējusi LMA Glezniecības nodaļā. Strādājusi par mākslinieci noformētāju Jelgavas Komunālo uzņēmumu un labiekārtošanas kombinātā, par pedagoģi LLU Agroekoloģijas un ainavu arhitektūras katedrā, bijusi Vircavas Estētikas skolas direktore.
Izstādēs L.Grīnberga piedalās kopš 1982. gada, aktīvi piedalījusies dažādos plenēros. Sarīkotas apmēram 30 personālizstādes Latvijā un ārzemēs, kā arī bijusi daudzu tematisko un grupu izstāžu dalībniece. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1989. gada, Jelgavas Mākslinieku biedrībā kopš 2011. gada.
Glezno eļļas, akrila, akvareļa tehnikā, pastelī, apglezno stiklu, kā arī zīdu, šalles, tērpus. Īpaši patīk strādāt ar eļļas krāsām un pasteli. Labprāt glezno ainavas, tai skaitā jūru, portretus, klusās dabas, figurālas kompozīcijas, ziedus. Pēdējā laikā pievērsusies abstrakcijām.
«Īpašu vietu manās gleznās ieņem saule. To gleznojot, es izjūtu plūstam bezgalīgu mīlestības enerģijas straumi. Tā valdzina, sajūsmina. Šīs enerģijas klātbūtni izjūtu, arī gleznojot portretus. Būtībā tā ir mīlestības enerģija, kura visu caurstrāvo, jācenšas tikai ieiet ar to vienā rezonansē.
Esmu laimīga, ka nodarbojos ar to, kas man visvairāk patīk. Nejūtu ne nogurumu, ne laiku, kad strādāju, it kā atrodos citā dimensijā. Nogurumu varu sajust vienīgi tad, kad pabeidzu darbu. Vispār gan grūtajās dzīves situācijās, gan darbā es lūdzu palīdzību no augšas, kā arī cenšos apzināties, kas ar mani notiek. Dažreiz pati glezna spēj daudz ko iemācīt. Tas ir kā dialogs ar savu zemapziņu. Gandrīz visi mani darbi ir vienā eksemplārā, man nepatīk atkārtoties,» atklāj L.Grīnberga. ◆
Sagatavoja Uldis Veilands
