Aizvadot pirmo rīta misi un ar prieku par sauli, kas tikko izlīdusi no mākoņiem, ceļojumu uz Aglonu sākuši 55 svētceļnieki no Jelgavas.
Ceturtdienas rītā no Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katoļu katedrāles vikāra Jurija Gorbačevska vadībā aizsākās jelgavnieku ceļš uz Aglonas baziliku, kur 14. augustā sāksies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Pirms svētceļojuma dalībnieki piedalījās rīta misē, kas būs neatņemama sastāvdaļa visa gājiena garumā.
Jaunākajam 10 mēneši, vecākajai – 74 gadi
Svētceļnieku vecums un pieredze ir ļoti atšķirīga. Jaunākajam jelgavnieku grupā ir tikai 10 mēneši, savukārt vecākā un pieredzes bagātākā ir 74 gadus vecā Elēna Pētersone, kas dosies savā 21. svētceļojumā.
Inga Madelāne uz Aglonu iet jau 13. reizi. «Pašā pirmajā reizē gāju ar māsu, kad man bija 13 gadu. Tas bija 1993. gadā, kad viss vēl tikai sākās un notika salīdzinoši slepus – toreiz tā jauniešu domāšana dzina iesaistīties,» ar atmiņām dalās Inga. Šodien viņa ceļā dodas kopā ar trim saviem bērniem, kuru vidū ir arī jaunākais dalībnieks, tāpēc pirmoreiz netiks noiets viss maršruts. «Šogad veiksim tikai posmu līdz Staļģenei. Gribēšana ir liela, bet varēšana šobrīd varbūt ne tik. Protams, ja būtu citas iespējas, noteikti izmantotu, jo vienai ir grūti, bet arī par šādu situāciju nesūdzos, ir patīkami laiku pavadīt kopā ar bērniem,» stāsta Inga.
Kā galveno motivāciju, kādēļ cilvēki izlemj doties gājienā, J.Gorbačevskis min it kā tālā mērķa sasniegšanu, kas šajā gadījumā ir Aglona: «Lielai daļai tā parasti ir ticības nostiprināšana un vēlme pabūt ar sevi, iespēja lūgties katru dienu, ko liela daļa ikdienā nedara.»
Vectēva aicināts
Tieši ar šādu mērķi – nostiprināt ticību – uz Aglonu dodas 18 gadu vecais Rūdis Kursītis, kurams šis jau būs ceturtais svētceļojums. Iet garīgajā ceļojumā pirmoreiz Rūdis izlēma, vectēva aicināts. «Likās interesanti,» viņš stāsta. Šoreiz gan Rūdis ir kopā ar draugiem: «Šo gadu laikā daudz jaunu cilvēku iepazīts, un tagad jau liela daļa esam draugi.» Iet Rūdim nešķiet grūti, viņaprāt, viss atkarīgs no izstrādātā maršruta, kas vienmēr bijis augstā līmenī.
Apņēmības pilna sevi pilnveidot, garīgi augt un attīstīties ceļā dodas arī Evija ar 11 un 16 gadu vecajām meitām. Par to, vai nav grūti ar bērniem, viņa neuztraucas un smejoties atzīst, ka meitenēm citreiz pat ir vieglāk. Evija uzskata, ka šādā ceļojumā vajadzētu iet ikvienam, kurš vēlas pabūt ar savām domām vai meklēt atbildes uz šķietami sarežģītiem jautājumiem. «Sākumā nemaz nav tik viegli, bet, kad tu tajā visā ieej, ir tik labi, vari justies brīvs un gandarīts par paveikto. Nereti ir grūti pēc tam atgriezties ikdienas dzīvē, jo esi tik ļoti iejuties garīgajā pasaulē – ir pārdomas par ieguvumiem, pārdzīvojumiem,» pieredzē dalās Evija. Meitenes šogad pirmoreiz gan neveiks visu ceļu, ar svētceļniekiem kopā viņas būs tikai līdz Skaistkalnei.
Lai ceļojums noritētu pēc iespējas mierīgāk, dalībnieki tiek sadalīti mazākās grupiņās. Grupas gan netiek veidotas pēc kāda īpaša principa, tā ir katra paša brīva izvēle, kā vadīt ceļu – ar sevi un savām domām vai kādu domubiedru. Ceļu līdz Aglonai paredzēts veikt 15 dienās, katrai izstrādāts savs maršruts (15–30 kilometru), paredzēta arī viena atpūtas diena. ◆
