Saule, jestrs vējiņš un plunčāšanās ūdenī, kas šajā gadalaikā iepriecina, nav tik nevainīgi, kā šķiet. Šie faktori, kā arī peldes baseinā ādu padara sausu, var sākties nieze, lobīšanās. Kurš gan nezina, ka pārsauļota, dehidratēta āda kļūst neelastīga un izskatās vecāka, atgādina kosmetoloģe Jeļena Dovbija.
Aizsargā, attīri, mitrini!
Vispirms vasarā jāatceras par saules aizsargkrēmu, aizsargbalzamu (ar UV filtru) lietošanu. Tā izvairīsimies ne tikai no ādas apdegumiem, atūdeņošanās, bet arī no tumšiem vai gaišiem pigmentācijas plankumiem, kas veidojas saules, mikrotraumu un vielmaiņas traucējumu iespaidā. Sievietes ādas izskatu noteikti ietekmē arī hormonālas izmaiņas organismā, menstruālais cikls, dzemdības, menopauze.
Veselīga izskata priekšnosacījums ir ādas mitrināšana. Taču pirms tam tā jāattīra. Ikdienā pietiek ar nomazgāšanos, tonika vai losjona lietošanu, bet, lai veicinātu kopšanas līdzekļu, piemēram, krēma, maskas, iedarbību, vēlams reizi nedēļā ādu atbrīvot no atmirušo šūnu slāņa. To nav grūti izdarīt arī mājās apstākļos. Kafijas biezumi skrubēšanai var būt par raupju, labāk lietot samaltas auzu pārslas, kam piejauc olīveļļu. Tā kā vasarā āda ir īpaši jutīga, pīlings jāveic lēnām, saudzīgām apļveida kustībām, izmantojot pēc iespējas maigāku, krēmveidīgu skrubi.
Divas trīs reizes nedēļā vēlams uzlikt kādu sejas masku. Sezonas laikā der gandrīz viss, kas izaug dārzā, piemēram, zemenes. Kaitēt šīs ogas var tikai tad, ja ir alerģija no C vitamīna. Tāpat jāuzmanās, ja ir kuperoze, ko izraisa asinsrites traucējumi ādas virsējā slānī, asinsvadu elastības zudums. Trauslas, plānas, ļenganas ādas gadījumā ieteicams iekšķīgi lietot K vitamīnu un meklēt speciālu kosmētiku. «Ļoti laba ir aptiekās nopērkamā «Eucerin» ārstnieciskā un kopjošā kosmētika, tostarp dušas gels uz eļļas bāzes, kas neļauj pēc mazgāšanās ādai kļūt sausai,» zina J.Dovbija.
Nevajag žēlot laiku
«Āda, tāpat kā mēs, grib gan dzert, gan ēst. Vasarā to vajag biežāk mitrināt, bet ziemā – barot. Pat tad, ja ir iespēja regulāri apmeklēt kosmetologu, vismaz pusi rezultāta garantē regulāra un rūpīga ādas kopšana mājās,» norāda speciāliste. Dzīvē par skaistumu jācīnās tikpat neatlaidīgi kā par visu citu.
Laiku pastiept vai apturēt neizdosies, bet uzturēt sevi formā vajag censties. Sievietes mēdz žigli uztriept sejas krēmu vai citu līdzekli un aizsteigties dienas gaitās. Bet nevajag žēlot laiku! Serums tāpat kā sejas maska izmantojams pēc rūpīgas ādas attīrīšanas no raga slāņa, vēl labāk – pēc pīlinga, jo 20–28 dienu laikā notiek ādas šūnu atjaunošanās. Lai āda normāli funkcionētu pēc trīsdesmit gadu vecuma, kad vielmaiņa palēninās, nepieciešams elastīns un kolagēns. Serumu ar pirkstu galiem viegli iespaida, iemīca ādā – lai koncentrāta molekulas iekļūst dziļākajos slāņos. Iegādājoties serumu, noteikti vajag izlasīt lietošanas pamācību.»
Muskuļiem ir atmiņa
UV starojums šķērso ādas virskārtu epidermu un stimulē ādas šūnu melanocītu pigmentāciju. Cilvēkiem, kuri strādā zem klajas debess, piemēram, laukstrādniekiem, jūrniekiem, celtniekiem, un sauļošanās faniem šādi plankumi var veidoties ātrāk nekā citiem. Neglītos plankumiņus iespējams pabalināt, regulāri pirms gulētiešanas lokāli uzpilinot citrona sulu, bet rezultāts sagaidāms ne ātrāk kā pēc mēneša.
Ar agrāk populāro problēmu – vasaras raibumiem – skaistumkopšanas speciāliste pēdējos gados saskaras arvien retāk. «Iespējams, tas saistīts ar paaudžu maiņu un ir ne tik daudz saules, cik ģenētikas jautājums. Arī te var līdzēt saules aizsargkrēmi.»
Gan sejas, gan ķermeņa mazgāšanai J.Dovbija iesaka pārmaiņus izmantot aukstu un siltu ūdeni: kontrastduša lieliski uzlabo ādu. Pēc tam, protams, jāpalutina sevi ar ķermeņa krēmu, kas vasarā var būt par smagu, labāk izmantot losjonu vai ķermeņa pieniņu. Pēc peldēšanās jūrā, pludmales apmeklējuma noteikti jānoskalojas, jo gaisā ir dažādas baktērijas, putekšņi, sēnīšu sporas, smiltis, kas, nosēžoties uz ādas, var izraisīt kairināšanu.
Veselīgu, spirgtu izskatu, īpaši karstā laikā, nodrošina pietiekams izdzertā ūdens daudzums. Kādam tas ir litrs, citam – divi. Nevajag vienā piegājienā iztukšot lielo glāzi, labāk malkot ik pēc brītiņa. Tad šķidrums gan pakāpenisku uzsūcas, gan izdalās, neradot uztūkumu.
Sievietēm, kuras par sevi rūpējas, kosmetoloģe iesaka reizi mēnesī veikt ķermeņa un sejas masāžu, jo muskuļiem ir atmiņa. «Gravitācijas, vides piesārņojuma un citu faktoru ietekmē muskuļi un āda atslābst, noslīd. Lai kaut nedaudz tos stimulētu, mājās apgulieties bez spilvena, atslābināties un ar pirkstiem pabungojiet pa seju, rokām un kaklu! Kakla ādu padarīsit tvirtāku, pamasējot ar vēsā ūdenī samitrinātu dvieli.»
Pieredze
Mana vecmāmiņa vienmēr zemeņu laikā lika uz sejas saspaidītas zemenes, kas ādu padara mīkstāku, gludāku. Ogām var piejaukt skābo krējumu, olas dzeltenumu. Laba sejas maska sanāk no sarīvētiem kabačiem un saldā krējuma. Nevajag baidīties eksperimentēt, bet, ja ir nosliece uz alerģiju, pirms procedūras uzliek uz vaiga nelielu piciņu masas, dažas minūtes nogaida un tikai tad klāj uz visas sejas. Nedrīkst masku likt tuvu pie apakšējiem plakstiņiem, jo izgarojumi var kairināt acu gļotādu. Pieejams skaistumkopšanas līdzeklis ir medus, to, mazliet atšķaidot ar ūdeni, var izmantot kā ķermeņa skrubīti, pievienot sejas maskai. Sevis palutināšanai mājas apstākļos noder jebkuri samalti putraimi, ko sajauc ar ūdeni, medu, upenēm, biezpienu.
Jeļena Dovbija, kosmetoloģe
Vai sarkanie augļi un dārzeņi ir alerģiskāki?
Ģimenes ārsts Roberts Barons: «Alerģija – tās ir apkārtējās ķīmijas sekas»
Ģimenes ārsts Roberts Barons atzīst: strikti nevar pateikt, ka tieši sarkanie augļi izraisa alerģiju. «Es domāju, tas ir vairāk no ķīmijas nekā no pašiem augļiem. Avenes, piemēram, ir sarkanas, bet neesmu dzirdējis, ka no tām būtu alerģija,» ārsts alerģijas iemeslu nesaista ar augļu krāsu, bet gan ar to sastāvu. Visbiežāk alerģiju izraisa tie augļi, kuri nav no pašu dārza un ir «saspricēti» ar ķīmiju, piebilst ģimenes ārsts. «Tāds mums ir bizness, lai augļi stāvētu gadu un nebojātos,» nosaka R.Barons. Viņš atzīst, ka zemenes vienmēr ir bijušas alerģiskas. Dažos gadījumos alerģiju izraisījuši arī tomāti.
R.Barons skaidro, ka alerģija ir tad, kad cilvēka organisms pretojas pret kaut ko svešu. Organismam cīnoties, rodas aktīvās vielas, kuras izraisa sarkanās pumpas, niezi un nātreni. Ārsts uzsver, ka ar alerģiju nepiedzimst, tā rodas dzīves garumā un iedzimtas alerģijas nepastāv. R.Barona prakse pierādījusi, ka vecākiem cilvēkiem dažādas alerģijas ir retāk, bērniem – biežāk. Iespējams, bērni vēl nav pielāgojušies vai arī tas ir saistīts ar neveselīgo pārtiku, skaidro speciālists. Viņš bilst, ka liels alerģiju pastiprinātājs ir arī visa sintētiskā pārtika – «čupačupi», limonādes un čipsi.
Alerģija var būt no jebkuras ķīmiskas un bioloģiskas vielas, kuru cilvēka organisms neuztver, tāpēc rodas pretošanās reakcija. Ķermeņa reakcija uz to, ar ko tas nevēlas saskarties, kas to kairina un ko tas uztver kā svešu.
«Pirmkārt svarīgs ir veselīgs ēdiens, kas ir grūts jautājums. It sevišķi lielveikalos,» nosaka ārsts. Ja ābolā nav tārpa, tad tas nav ābols. Ābols nevar stāvēt gadu, tam jāsapūst. Viņš novērojis, ka augļi un dārzeņi ir iekonservēti kā mūmijas, kas saspricētas ar ķīmiju. Nesen R.Barons Polijā piedalījies ģimenes ārstu kongresā par alerģijām. «Kolēģi lūdza, lai mēs neēdam poļu ābolus, jo trīs reizes gadā tos speciāli spricē ar ķīmiju. Poļu āboli ir ļoti skaisti, tos varētu turēt izstādē, bet ēst nedrīkst. Tādu ķīmiju lietojot, būs alerģija uz visu ko.» Ārsts atzīst, ka nozares speciālisti cīnās par tīru pārtiku. Viņš ikreiz skeptiski noraugās uz saldējumu, ko ražo no piena pulvera, veikala pienu, kas nekad nesaskābst. «Veikalos un tirgū pārdod tīro ķīmiju. Mums alerģijas ir tieši no tā. Visas sintētiskās limonādes ir traipu tīrītāji, iedomājieties, kas iekšā darās! Bērni, kas tās lieto, tāpēc jau staigā pumpaini, pēc tam visādas alerģiju komplikāciju slimības metas klāt.»
«Pacienti jāaudzina un jāstāsta. No pārtikas padomju laikos alerģijas nebija, tās ir šodienas sekas, un mēs, ārsti, to zinām. Bet tas ir bizness, un ar to nevaram cīnīties. Lai kā mēs runātu, mūs neviens neklausās. Tas, ka tauta ir slima, ar pumpām un alerģijām, nevienu neinteresē. Mums ir jācīnās nevis ar alerģiju, bet par veselīgu pārtiku un dzīvesveidu. Alerģija – tās ir apkārtējās ķīmijas sekas. Vajag cīnīties nevis ar sekām, bet ar cēloni. Ēdīsim tīro pārtiku, kuras nav, bet cerēsim, ka kādreiz tāda būs!» nosaka ārsts.
Sagatavoja MONTA GLUMANE
