LLU Meža fakultāte ar «Meža pētīšanas stacijas» atbalstu plāno īstenot projektu par pilsētas mežu integrētas apsaimniekošanas uzsākšanu Langervaldes meža teritorijā. Projekta sabiedriskajā apspriešanā 12. augustā pulksten 18 LLU Meža fakultātes 16. telpā iedzīvotāji tiek aicināti uzzināt vairāk par tā norisi, plānotajām darbībām un sagaidāmajiem rezultātiem.
Langervaldes mežs atrodas Jelgavas pilsētas teritorijas austrumu daļā, to šķērso Jaunais ceļš. Mežu, ko veido trīs meža kvartāli 50,3 hektāru kopplatībā, apsaimnieko Latvijas valsts mežzinātnes institūta «Silava» un LLU dibināta publiska aģentūra «Meža pētīšanas stacija».
Paredzēts, ka Langvervaldes meža teritorija tiks pārveidota par vietu, kur jelgavniekiem un pilsētas viesiem atpūsties, nodoties dažādām aktivitātēm – pastaigām, piknikiem, vērot dabu, skriet, slēpot, braukt ar velosipēdu u.c. –, bet zinātniekiem – gūt pieredzi, ko varēs izmantot arī citu pilsētu mežu apsaimniekošanā. Projektu īstenojot, plānots izveidot pastaigu takas un labiekārtotas atpūtas vietas, izcērtot mazvērtīgos un bīstamos kokus, kā arī krūmus. Perspektīvā iespējama meža teritorijas iekļaušana Jelgavas izglītības iestāžu mācību ekskursiju klāstā, lai apgūtu novada vēsturi, vides zinības, bioloģiju vai vizuālās mākslas mācību priekšmetus.
Kā «Ziņām» pastāstīja LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis, parka izveides darbi sāksies šomēnes, bet pabeigt parku plānots gada beigās. «Vienīgās neērtības tuvumā dzīvojošajiem varētu būt tehnikas radītās skaņas, bet tās būs īslaicīgas, jo tehnika tur neatradīsies visu laiku,» informē D.Dubrovskis. Viņš uzsver, ka nav pamata satraukumam par meža izciršanu: «Mežs netiks izcirsts, mēs strādāsim, lai to izkoptu un izveidotu vietu, kur cilvēkiem patīkami atpūsties.»
Blakus mežam dzīvojošais karavīrs Oskars Morītis ieceri sakopt meža teritoriju vērtē pozitīvi: «Tas priecē, noteikti iešu pastaigāties. Gribētu, lai tur izbūvē celiņus, lai tas būtu kā parks. Cik zinu, pirms kara tas bijis pilsētas parks. Vēl varētu izveidot kaut kādu taku bērniem, atrakciju laukumu kā, piemēram, Siguldā. Bet būtu labi kaut vai elementāru bērnu laukumu ar slīdkalniņiem, šūpolēm.» Viņaprāt, parka izveide varētu piesaistīt šai pilsētas daļai vairāk iedzīvotāju.
O.Morītis parka tapšanā gatavs arī pats pielikt roku: «Es labprāt palīdzētu izzāģēt kokus, lai izmantotu tos malkā. Darba ir daudz, ļoti aizaudzis, daudz kritušo koku.»
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja arhīva materiāli vēsta, ka 20. gadsimta sākumā Langervaldes parks bijusi populāra jelgavnieku atpūtas vieta. No Jelgavas turp varēja nokļūt pa Lielupi ar mazu tvaikonīti «Huelva». Parkā bijusi estrāde, lapenes, soli, galdi un šūpoles, bieži vien rīkotas zaļumballes un svētdienās spēlējusi «Valdmaņa kapelle».
