2014./2015. mācību gadā gandrīz 80 skolās obligātos eksāmenus kārtoja mazāk par 10 skolēniem, liecina Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija. Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto kārtību, kas nosaka minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, šajās skolās varētu būt grūtības ar jaunu klašu atvēršanu un līdz ar to arī valsts mērķdotācijas iegūšanu. Plānots, ka izglītības iestāde, uzņemot skolēnus vidusskolā, nosaka šādu izglītojamo skaitu: novadu izglītības iestādēs 10. klasē ne mazāk par 12 skolēniem (sākot ar 2017. gada 1. septembri, ne mazāk kā 14), novadu pilsētām skolā 10. klasē nevarēs būt mazāk kā 18 skolēnu, savukārt republikas pilsētām – ne mazāk kā 22. Ja skolai nav izdevies nokomplektēt klasi atbilstoši minimālajam skolēnu skaitam, pašvaldība var to līdzfinansēt, tādējādi neliekot slēgt vai reorganizēt skolu, paredz ministrijas izstrādātais noteikumu projekts.
Ināra Vīgante, Vircavas vidusskolas direktore
Vidusskolēnu skaits atkarīgs no demogrāfiskās situācijas, dzimstības konkrētos gados, pēdējie trīs gadi bijuši tādi, kad skolēnu ir mazāk. Pašlaik pamatskolā mums ir pietiekams skolēnu skaits. Ja tā arī saglabāsies, vidusskolas klases varēsim nokomplektēt. Mēs atbalstām ideju, ka lauku skolās vajag profesionālo ievirzi, bet tam ir diezgan daudz pretestības. Esam domājuši par profesionālās ievirzes veidošanu, vedām skolēnus uz Zaļeniekiem, bet tur notika reorganizācija. Tā tagad ir amatniecības vidusskola, un duāla piederība nevar būt. Skola ir kā kultūras centrs, Vircava jau nav tālu no Jelgavas, Rīgas, bet domāju, ka tālākos rajonos tieši skola ir tā, kas ienes dzīvību.
Pagasta pārvalde ļoti mūs atbalsta, bet, vai novadā tā būs, nezinu. Izglītību jau novads atbalsta, bet domāju, ka tas atbalstītu dažas vidusskolas, kur bērnu ir vairāk.
Inga Vilcāne, Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
Skolēnu skaits atkarīgs no bērnu dzimstības – cik tajā laikā piedzimuši, tik arī iet skolā. Ir arī skolēni, kas izbraukuši, diemžēl arī tas ietekmē skaitu. Varbūt neliekas daudz, ja no vienas skolas izbraukuši astoņi bērni, bet pēc normatīviem tā jau ir viena klase. Klasi atvērt ar četriem pieciem bērniem nav pareizi, piepildījumam tomēr vajadzētu būt vismaz astoņiem skolēniem. Noteiktais minimālais bērnu skaits lauku skolām, manuprāt, ir par lielu. Uzskatu, ka 10 ir kompromisa variants, ko varētu izpildīt, 12 un 14, ņemot vērā Latvijas un Jelgavas novada iedzīvotāju skaitu, ir pārāk daudz. Mums novadā ir mazās vidusskolas, kur klasē ir arī seši septiņi jaunieši, bet jārēķinās ar katru cilvēku, jāmēģina nodrošināt, lai tie, kas grib mācīties vidusskolā, to varētu darīt pēc iespējas tuvāk mājām. Pašvaldībai jāizvērtē, vai bērniem labāk iet tuvākajā skolā vai tos nogādāt citā skolā, kur klašu piepildījums ir lielāks. Var jau slēgt vienu skolu un vest bērnus uz citu, bet nedomāju, ka tas atrisinās problēmu. Tas jāvērtē individuāli pašvaldībā, skolā, novada pārvaldē, tam jābūt pamatotam lēmumam.
Kaspars Bērziņš, izglītības un zinātnes ministres padomnieks
Samazinoties dzimstībai, skolēnu skaits Latvijā kopš 2000. gada krities par 42 procentiem, pedagogu un skolu skaits samazinājies ievērojami lēnāk, attiecīgi par 25 un 13 procentiem. Efektīvākais risinājums būtu valsts ekonomiskā attīstība, augstāka produktivitāte tautsaimniecībā kopumā, atvērtība investīcijām un inovācijām, kas nozīmīgi ietekmētu darba vietu skaitu arī reģionos. Skolu skaitam un izvietojumam jāatbilst iedzīvotāju skaitam un reģiona ekonomiskajai attīstībai. Lielākā daļa nelielo skolu atrodas lauku teritorijās, no kurienes notikusi iedzīvotāju aizplūšana. Saskaņā ar pētījumiem mazajās skolās ir sarežģīti nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu mācību procesu. Tām neatmaksājas iegādāties modernu aprīkojumu, ēku noslodze vidēji ir zem 50 procentiem no plānotās kapacitātes un pedagogiem ir pārāk zemas algas. Šādas skolas nevar nodrošināt interešu un profesionālās ievirzes izglītības dažādību. Nelielās skolās klases ir mazas, tāpēc īpaši vidusskolā trūkst motivējošas konkurences audzēkņu vidū. Pašvaldības varētu nebūt gatavas finansēt skolas, kurās izglītojamo skaits vidusskolas klasēs nesasniedz minimālo. Pašvaldību uzdevums ir plānot tādu skolu tīklu, kas nodrošina gan nepieciešamo izglītības kvalitāti, gan pieejams skolēniem un ko pašvaldība var finansiāli atļauties. Arī to skolu skolēniem, kuri mācās ļoti mazās vidusskolas klasēs, ir tiesības un jābūt nodrošinātai iespējai mācīties, piemēram, atbilstošā fizikas un ķīmijas kabinetā. Izglītība vidusskolas posmā izmaksā dārgi, un pašvaldībām jāplāno, ko tās var atļauties. Vidusskola būs pieprasīta, ja tā piedāvās piemērotu mācību infrastruktūru, tai skaitā labi aprīkotus kabinetus, labus, motivētus un specializējušos pedagogus.
