Protesta akcija pret jaunu imigrantu uzņemšanu Latvijā otrdienas vakarā pie valdības mājas pulcēja aptuveni tūkstoti cilvēku, novērojusi aģentūra LETA un vai visi citi iespējamie Latvijas masu informācijas līdzekļi.
Un pilnīgi saprotami – nelūgti viesi nav gaidīti nevienā mājā. Bet ja mēs, turklāt brīvprātīgi, esam iestājušies klubiņā, kur katru sestdienas vakaru tiek spēlēts bridžs vai kāda cita azarta spēle, pie tam uz lielām likmēm, diez vai izskatīsies glīti pēkšņi pamest telpu ar vārdiem: «Ejam mājās, mums tās spēlītes tomēr nepatīk!» Vēl neglītāk, ja tajā brīdī mūsu «liste» būs noslīdējusi mīnusos, bet promejot teiksim, ka tikai paniekojāmies un maksāt pēc iepriekš norunātās likmes nemaz negrasāmies. Tādos brīžos var arī, vienkāršiem vārdiem sakot, dabūt «ne tikai pa aci vien».
Atzīšos, ka ne visu ādas krāsu un tautību cilvēki man patīk vienlīdz labi, tomēr tuvāk šajos pārspriedumos neielaidīšos, lai netiktu apvainots rasismā vai kādā nebūt fobismā. Tomēr, ja reiz esi attiecīgajā klubiņā iestājies, savus 250 (vai cik nu tur beigās norunās) viesus uzņem nekurnēdams. Un nelīdzēs nekāda bļaušana par «Baltiju baltiešiem, Eiropu – eiropiešiem, Āfriku – afrikāņiem», jo neviens mūs ar varu tajā Eiropā nevilka un bija laiki, kad viens no lielākajiem lamuvārdiem bija «antiglobālists».
Visvairāk gan pārsteidza pēc mītiņa «TV Ziņās» un dažos laikrakstos redzētais – uz saietu pulcējušies ne tikai VL-TB/LNNK aktīvisti, kam tas, kā mēdz teikt, pēc pārliecības un politiskās programmas pienākas, bet arī mūsu mazākumtautību aktīvisti (ceru, ne no nacionālajām kultūras biedrībām, jo tad šo organizāciju patiesie mērķi parādās pavisam nepievilcīgā gaismā).
Ideja – esot jāsašķiro, vai uz šīm pagaidām nosacītajām 250 vietām ļaut pretendēt cilvēkiem no Āfrikas un Āzijas vai tikai jau labi pazīstamajiem kaimiņiem vēl no PSRS laikiem. Negribu kādu apvainot, bet atmiņā palicis attēls ar ukraiņiem un gruzīniem priekšplānā, jo vieta Latvijā, lūk, pienākoties vispirms tiem, pēc tam tikai visādiem afrikāņiem un vjetnamiešiem.
Ir redzēti gan saprātīgi gruzīni, gan ukraiņi, gan afrikāņi. Un otrādi. Vai, kā saka dziedātāja Marija Naumova: «Reāliem cilvēkiem, vai tie būtu krievi, latvieši, francūži, japāņi vai kas cits, vairāk interesē, piemēram, mīlestība un ir diezgan vienalga, kādā valodā par to dzied.» Paliek vēl galvenā problēma – kurš tad būs tas šķirotājs.
