Atklāta vēstule Ministru prezidentei, Saeimas frakcijām
Latvijas izglītības sistēma pēdējos gados nesasniedz tai uzstādīto mērķi. Atstājot skolas solu, skolēns bieži vien nav gatavs tālākajam dzīves ceļam. Viņš nav ieguvis tās pamatzināšanas un prasmes, kas motivētu viņu doties tālāk. Redzam to, ka uzņēmējiem atrast kvalificētus, izglītotus darbiniekus kļūst arvien grūtāk. Īpaši tas attiecināms uz eksaktajām nozarēm. Šīs Latvijā ir augošas nozares, bet profesionāļu kļūst arvien mazāk. Latvijas izglītības sistēmai nespējot sagatavot jaunos profesionāļus, šo nozaru tālāka attīstība ir būtiski apdraudēta.
Latvijas skolu beidzēji arvien vairāk vēlas apgūt dažādas ar eksaktajām zinātnēm saistītas jomas. Tas nozīmē, ka uzņēmēju vēlmes topošie jaunie profesionāļi un viņu vecāki sadzirdējuši, taču bieži vien skolēnu zināšanas eksaktajos priekšmetos ir nepietiekamas, lai sekmīgi pabeigtu augstskolas pirmo kursu.
Starptautiskajos reitingos Latvijas skolēnu rezultāti matemātikā un dabaszinātnēs, lai gan pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir uzlabojušies, tomēr arvien ir viduvēji. Tas mūs turpina padarīt par Eiropas attīstības perifēriju, un to nepieciešams mainīt.
Jau reiz Latvijas sabiedrība nonāca līdz gatavībai atjaunot obligātos centralizētos eksāmenus eksaktajos priekšmetos, tomēr ideja tā arī palika nerealizēta. Eksāmens pats par sevi situāciju nemainīs, ne jau tā ieviešana mudinātu skolēnus mācīties vairāk. Obligātais eksāmens ķīmijā vai fizikā liktu pārstrādāt mācību programmas, lielāku uzsvaru mācību procesā veltot eksaktajiem priekšmetiem, kuru zināšanas Latvijas darba tirgū ir tik nozīmīgas.
Mums ir brīnišķīgi izcilības piemēri, ar kuriem varam lepoties. Mums vairāk vajag cilvēkus, kas ir spējīgi loģiski domāt un analizēt, izdarīt izsvērtus un patstāvīgus lēmumus. Izglītots cilvēks rada darba vietas. Tas ir mūsu nākotnes izaicinājums – motivēt skolēnus pašus veidot darba vietas, nevis kļūt par darba ņēmējiem. Mūsdienu globālā ekonomika attīstās tieši šajā virzienā, un Latvijai tam ir jābūt gatavai.Šobrīd nozari pārraugošā ministrija tiek vainota, ka skolu tīkls Latvijā nav attīstīts. Bet tas nav iespējams, jo reģioniem nav savas attīstības politikas, reģioni ir sadalīti, katra pašvaldība dzīvo kā karaļvalsts un savā starpā nemaz nesarunājas. Par kādu skolu tīkla attīstību mēs varam runāt?
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis ir kā atslēga, kas sniegs mums iespēju turpināt izglītības sistēmas sakārtošanas darbu tā, lai skolēnu mācību rezultāti uzlabotos. Bez skolotāju darba samaksas jautājuma sakārtošanas, kas «buksē» jau gadiem, būtiskas izmaiņas skolotāju motivācijā mācīt bērnus kvalitatīvi un radoši, izglītības sistēmā sagaidīt nav iespējams.
Vēstule ir mūsu, vairāku uzņēmējdarbības nozaru pārstāvju, atbalsts izstrādātajam modelim un apņēmībai veikt skolotāju algu reformu. Tāpat pieprasām visbeidzot ieviest obligātos centralizētos eksāmenus fizikā un ķīmijā.
Normunds Bergs, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents
Vitālijs Skrīvelis, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
