Jūlija sākumā 92 gadus vecs pensionārs, atrodoties Jelgavas slimnīcā, nolēma 78 gadus vecai pensionārei nodot glabāšanā pie sevis turēto naudu – 1000 eiro. Kad pēc trīs nedēļām, sekmīgi pabeidzis ārstēšanos, vīrs prasīja savu naudu atpakaļ, uzticības persona noliedza, ka būtu to no viņa slimnīcā pieņēmusi. Policija par notikušo veic pārbaudi.
92 gadus vecais vīrs, runājot par pensionāri, kurai nodevis savu naudu, atzīst, ka tā bijusi otrā reize, kad viņš līdzīgi uzticējies šai personai, ko pazīst 15 gadu. Toreiz viss sanācis pieņemami. Uzticēto summu – 1500 latu – sieviete ar pasta pārvedumu pārskaitījusi atpakaļ. Vecais vīrs atzīst, ka ne reizi vien viņai dāvinājis mazāku naudas summu, piemēram, piecdesmit eiro. To darījis tāpēc, ka, viņaprāt, sieviete dzīvo visai trūcīgi. Beidzamos divos gados abas notikumā iesaistītās personas tikušās retāk. Sieviete atzīst, ka jūlija sākumā apmeklējusi veco vīru slimnīcā. Toreiz aiznesusi slimniekam zemenes, taču par naudu neko nav runājuši.
Atzīst, ka naudu pieņēma citā laikā
Pensionāre «Ziņām» stāsta, ka policijā pieteikto 1000 eiro summu vecais vīrs viņai tiešām nodevis glabāšanā, taču tas bijis pirms apmēram pusgada. «Toreiz viņš nesacīja, ka nauda būs jāatdod. Pēc tam teica, ka vajadzētu atdot pusi. Pašlaik es naudu atdot nevaru, jo to esmu iztērējusi. Turklāt man vēl jāmaksā parāds par slimnīcu,» «Ziņām» sacīja pensionāre.
Mājas, kurā dzīvo sirmgalvis, pilnvarnieks Paulis Freimanis, kas jau ilgāku laiku pazīst veco vīru, atzīst, ka viņam nav radinieku, kas par viņu rūpētos un kam varētu uzticēties. «Meitas dzīvo ārzemēs, ar mazmeitas vīru sadzīvot nevarēja. Par mazmeitai norakstīto dzīvokli, kas viņam piederēja, komunālos maksājumus neviens nemaksā. Tuvākajā laikā dzīvoklis ar tiesu tiks atņemts,» saka P.Freimanis.
Policijā skaidro, vai tiešām bija noziegums
Valsts policijas Jelgavas iecirkņa pārstāvis Romans Dikovs paskaidro, ka 26. jūlijā sākta notikušā izmeklēšana. Taču pagaidām vēl nav skaidrs, vai notikušajā ir nozieguma sastāvs. «Katrā ziņā tā nav zādzība vai krāpšana. Varbūt to varētu kvalificēt kā uzticētās mantas piesavināšanos, kas arī ir kriminālpārkāpums. Taču zināms, ka vecais vīrs naudu sievietei deva pats. Sieviete to viņam neprasīja,» saka R.Dikovs. Savukārt Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece uzsver, ka jebkuram cilvēkam ļoti jāapdomā, kam naudas lietās var uzticēties. Par to, ka kāds mājās glabā lielāku summu, nevajag teikt nevienam, jo runas izplatās un neviļus var aiziet līdz tiem, kam prātā izdarīt noziegumu. «Drošāk ir naudu glabāt bankā,» uzsver I.Sietniece.
Banku darbinieki uz mājām nenāk
Latvijas Komercbanku asociācijas ekonomiste Žanete Glaudiņa atzīst, ka vientuļo pensionāru apkalpošana ir apgrūtināta. Taču vismaz nākotnē problēmu varētu mazināt, uzlabojot senioru datorprasmi. Ar datora palīdzību taču ikviens var attālināti veikt dažādas banku un finanšu operācijas. Taču, ja dators sirmgalvim ir pasvešs, vienīgā alternatīva ir atrast personu, kam var izsniegt notariālu pilnvaru. «Pilnvaras var būt ļoti dažādas – vienreizēja, derīga tikai atsevišķām operācijām, vai arī ģenerālpilnvara,» uzsver Ž.Glaudiņa. Tāda pakalpojuma, ka bankas darbinieks apmeklē klientu mājās vai slimnīcā (līdzīgi, kā to par apmēram pieciem eiro Jelgavas robežās dara notārs), bankām pagaidām nav.
