Otrdiena, 31. marts
Gvido, Atvars
weather-icon
+7° C, vējš 2.58 m/s, Z vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Pils salā uziet 17. gadsimta liecības

Ierakušies zemē un zālē līdz ausīm, nedēļas garumā no rīta līdz vakaram neliela arheologu grupa Andra Tomašūna vadībā Pils salā piedalās arheoloģiskajā ekspedīcijā, mēģinot atrast 17. gadsimta liecības – vecu skansti, Gustava Ādolfa vadītās zviedru armijas ziemošanas vietu.
Šodien notiks ekskursija uz Pils salas ziemeļu galu, kur darbu tikko kā beigusi arheoloģiskā ekspedīcija un tās dalībnieki gatavi ar rezultātiem iepazīstināt ikvienu interesentu. «Meklējumi pils salā veikti pēc vecās pilsētas kartēm. Kārtīgi izpētot kartes, secinājām, ka tur kaut kam ir jābūt. Dikti bagātīgi mūsu atradumi nav, bet šis tas no meklēta uziets,» «Ziņām» norādīja A.Tomašūns. 
«Protams, nekādus briljantus nerādīsim, bet aicinām ikvienu, kam kaut nedaudz interesē vēsture, atnākt un apskatīties, kas 17. gadsimtā tur noticis, jo atrastais ir uzmanības vērts,» tā A.Tomašūns. 
Kā atzīmē ekskursijas vadītājs Einārs Nordmanis, šī nebūs tikai arheoloģisko atradumu apskates ekskursija, jo interesentiem tiks parādīta gan pils salas apkārtne, gan tajā mītošie zirgi. Interesenti aicināti sazināties pa tālruni 20264343 ar Pils salas zirgu uzraugu un ekskursijas vadītāju E.Nordmani.
Ekskursijas garums – trīs kilometru gājiens kājām līdz salas vienam galam. Līdzi jāņem ūdens, jāvelk piemēroti apavi un apģērbs (sala ir bagātīgi apaugusi ar zāli, usnēm). Ekskursijas sākums pulksten 14  no informācijas stenda pie Sv.Trīsvienības baznīcas torņa. 
Ekspedīciju Pils salā A.Tomašūns veica jau 2013. gadā, lai atrastu T.Krausa 1652. gada kartē iezīmētās vecā nocietinājuma – skanstes – vietu. Pārbaudes rakumi bija neveiksmīgi – vecā skanste netika atrasta. Tomēr ekspedīcija deva citus rezultātus: noskaidrojās, ka grāvis salas vidū ir mākslīgi rakts kanāls un, iespējams, kalpojis Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā; Pils salas ziemeļu galā tika uzietas kādas ēkas paliekas un 17. gadsimta čuguna lielgabala fragments, dzelzs kausējumi, kas liecina par iespējamu senu dzelzs kausēšanas vietu – cepli.
A.Tomašūns piebilst, ka Pils salas vēsture pirmoreiz rakstu avotos fiksēta 1254. gadā Zemgales dalīšanas aktā, kur salai dots Garās salas vārds. 

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.