Nu jau vai katrs no Latvijas profesionālajiem teātriem paguvis sarīkot
jaunās sezonas atklāšanas sanāksmi, lielākoties pasākums bijis svinīgs,
ar kopīgu fotografēšanos un, kas galvenais, iepriekšējās sezonas
izcilnieku godināšanu. Jau ziņojām, ka Latvijas Nacionālajā teātrī
veiksmīgākās izrādījušās izrādes «Antigone», «Raiņa sapņi» un «Migla»,
par kurās atveidotajām lomām Maija Doveika izpelnījusies izcilās
skatuves mākslinieces Elzas Radziņas kulonu, bet Kārļa Sebra gredzena
valkāšanas tiesības piešķirtas Gundaram Grasbergam, par kura radošajām
izpausmēm interese «Ziņām» nav gluži nesavtīga, ņemot vērā, ka
pamatskolas klases apgūtas toreizējā Jelgavas 2. vidusskolā, korzinības
(nedaudz arī klarnete) mūsu pilsētas Bērnu mūzikas skolā, bet Jelgavas
Mūzikas koledžā (kā vienubrīd sauca Mūzikas vidusskolu) piecus gadus
studēta kontrabasa spēle. Turpinājums saistīts ar Kultūras koledžu un
Latvijas Kultūras akadēmiju, pēc tās absolvēšanas – ar Viestura Kairiša
neatkarīgo trupu «United Intimacy», bet kopš 2006. gada Gundars redzams
uz Nacionālā teātra skatuves (pareizāk būtu teikt – skatuvēm, jo spēlēts
arī tā saucamajā «Okartes» Jaunajā zālē, piemēram, Regnāra Vaivara
veidotajā izrādē «Titāniks».
– Izcilā un tautā iemīļotā
aktiera Kārļa Sebra gredzens ir augsts novērtējums, tev tas tiek jau
otro reizi – 2012. gada sezonā šo atzinības zīmi saņēmi par darbu izrādē
«Voiceks». Šķiet, teātra vēsturē tas ir nebijis gadījums?
Jā,
tā kā gredzens ir ceļojošs, tas tik tiešām ir interesants gadījums. It
sevišķi mūsu teātrī, kur apzināti netiek strādāts uz kādām īpašām
zvaigznēm, atšķirībā varbūt no, piemēram, Dailes teātra. Nacionālajā
teātrī vari vienā sezonā spēlēt nelielas lomas un īpaši neizcelties,
līdz ar to par gredzenu «nesapņot». Līdz šim Kārļa Sebra gredzens kā
sezonas labākajiem aktieriem pasniegts Mārcim Maņjakovam, Voldemāram
Šoriņam, Edmundam Freibergam, Gundaram Grasbergam, Uldim Anžem, Ivaram
Kļavinskim un… atkal Grasbergam.Gribu uzsvērt, ka gredzens – tā tomēr
ir tāda iekšēja Nacionālā teātra būšana, kam nav sakara ar prominentu
kritiķu vērtējumu, tas ir paša teātra vadības, režisoru un citu
speciālistu lēmums.
– Vai savējo vērtējums brīžiem nav pat nozīmīgāks par profesionālu kritiķu «sausu» ekspertīzi?
Šoreiz
gan tas ir sakritis ar «Spēlmaņu nakts» žūrijas vērtējumu, kur par
Kreona lomu izrādē «Antigone» esmu iekļuvis nominācijā par labāko
vīriešu lomu.
Teātra kolēģi, piešķirot Kārļa Sebra gredzenu, atzinīgi
novērtēja arī manu Raini izrādē «Raiņa sapņi» un Viktora Goti lomu
izrādē «Migla».
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 13.augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
