Tieši Ziemassvētkos, 24. decembrī, pirmo dienu savās jaunajās mājās pavadīja zoodārza «Pie tēvoča Garika» saimnieki Viktorija Zaiceva un Garijs Burņeckis. Savukārt jau februārī jaunajā mājvietā uzņemta pirmā ekskursantu grupa.
Viktorija stāsta, ka ģimene apzināti meklējusi jaunu īpašumu Jelgavas novadā, lai iegūtu plašāku teritoriju zoodārzam. Pirms tam tas atradās Glūdas pagastā mazdārziņos un bija izvietots nelielā platībā. Tagad 1200 kvadrātmetru iemainīti pret četrarpus hektāriem un saimniekiem darba netrūkst.
Māja ar vēsturi
Nu jau ar smaidu Viktorija norāda uz iegādāto māju: «Lūk, jaunā vieta – nepaspēja mūs sagaidīt un sabruka!» Kad visi dokumenti bija parakstīti, bet iepriekšējie saimnieki vēl nebija pārcēlušies, lielākas ziemas vētras laikā nobrukusi viena ēkas daļa.
«Protams, mēs varējām par to pašu naudu iegādāties labāku māju, bet tad vieta nebūtu tāda un platība pie mājas mazāka,» izvēli skaidro saimniece. Lai gan īpašnieki saprot, ka darba jaunajā vietā būs ļoti daudz, abi noskaņoti pozitīvi un klāsta ieceres, kuru īstenošanai gatavi ķerties klāt. Sākotnēji plānots izveidot stāvlaukumu automašīnām, lai zoodārza apmeklētāji varētu ērti piebraukt un novietot savus transportlīdzekļus, tāpat paredzēts izveidot atpūtas vietu viesiem un bērnu rotaļu laukumu. Par zvēru klāsta papildināšanu pagaidām netiek domāts, jo vispirms veicami iecerētie uzlabojumi, lai apmeklētājiem būtu patīkamāka un ērtāka ierašanās.
Iegādājoties jauno īpašumu, Viktorija un Garijs nemaz nenojauta, ka tikuši pie mājas ar īpašu vēsturi. Ēka celta 1896. gadā un kādreiz bijusi pagastmāja, bet tās galā atradies cietums. Nesen kādā lietainā nedēļā Viktorija uzkāpusi bēniņos, lai atrastu, kur tek jumts. Sākusi tur piekārtot un uzgājusi 1917. gada vācu avīzi, kas bijusi ielikta aploksnē un ļoti labi saglabājusies. Savukārt zem siena krāvuma atrastas aptuveni 20 uzsaukuma lapiņas, kurās Oskars Dankers aicinājis latviešus cīnīties pret boļševikiem. Saimnieki jau sarunājuši tikšanos ar vēsturnieku, lai vairāk izzinātu nama pagātni. «Kad pirkām māju, neko par tās vēsturi nezinājām, tagad būs interesanti atklāt kaut ko vairāk,» spriež Viktorija.
Āzītis Ansītis
Katram dzīvniekam zoodārzā savs vārds un saimniecei stāsts par viņiem stāstāms. Dažs nebēdnīgāks un dauzonīgāks, kā āzītis Ansītis, kas gatavs badīties ar jebkuru un no saimnieka Garija rokas kāroto baltmaizi pieprasa ar pamatīgu blējienu. Saimnieci samīļot un salaizīt gatavs ne viens vien iemītnieks – īpaši naski uz to ir fretku puika Klaids un degunlācis, kuram īpašu interesi izraisa jebkurš kosmētikas produkta, piemēram, šampūna, aromāts.
Jaunajā īpašumā zvērus iespējams izvietot brīvāk – lielākie tikuši pie plašiem aplokiem. Piemēram, Ungārijas cūkas var no sirds rušināties pa zemi, vietas, kur izskraidīties pietiek gan kaziņām, gan ponijiem. Poniji ir vieni no jaunākajiem minizoo iemītniekiem, jo dzīvo tur kopš maija. Tiesa gan, gadu ziņā zirdziņi jau ir pensionāri un pie Viktorijas un Garija var izbaudīt patīkamas vecumdienas, brīvi skraidot sev vien domātā aplokā. Poniji kādreiz strādājuši cirkā un demonstrē šo to no savām prasmēm. «Dažkārt apmeklētāji prasa, vai ar ponijiem var izjāt, bet šādu pakalpojumu gan nepiedāvājam. Pirmkārt, viņi nav tam radināti, otrkārt, jau ir veci un nebūtu labi viņus mocīt,» skaidro Viktorija.
Saimnieki stāsta, ka kopumā apmeklētājiem patīk visi zoodārzā aplūkojamie dzīvnieki. Tiesa, arī viesi mēdz būt dažādi – citu zvēriņi ļoti interesē, dažu – gandrīz nemaz.
Bērniem lielā cieņā ir truši (kas «Pie tēvoča Garika» apskatāmi diezgan lielā skaitā), jo tos var samīļot un paglaudīt, tāpat aktīvās vāveres un ņiprais āžu puika Ansis. Ekskursantu grupas pie dzīvniekiem parasti ved paši saimnieki, tādējādi gan atbild uz interesentu jautājumiem, gan pieskata, lai zvēri netiktu piebaroti ar našķiem. Saimnieku klātbūtnē zoodārza iemītnieki arī labprāt pienāk pie viesiem, lai dabūtu cienastu un ļautos glāstiem. Bildēšanās pie cūku aploka gan kādai viešņai gandrīz beigusies ar palikšanu bez kleitas. Viņa pagriezusi aplokam muguru, lai nobildētos, bet ruksis tajā mirklī izlēmis nogaršot viešņas kleitu un to satvēris tik naski, ka pat saplēsis.
Pagaidām jaunajā mītnes vietā ekskursantu pulks vēl nav tik kupls, kā saimniekiem gribētos, bet to skaits pamazām aug. Vasarā brīvdienās vizīte zoodārzā nav īpaši jāpiesaka, zvērus aplūkot var ierasties arī garāmbraucot. Darba dienās labāk saimniekiem iepriekš piezvanīt.
