Diskusija par bēgļu uzņemšanu Latvijā jau ir apnikusi un tomēr rosina jautājumu – kas tie ir par bēgļiem? Tie bēg no nāves briesmām vai dodas labākas dzīves meklējumos?
Ja cilvēks bēg no nāves un meklē patvēruma zemi, tad būtu jāapzinās, ka viņam ir arī pienākums šīs zemes priekšā. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā bēglim jāapzinās, ka viņam tiks dots patvērums un tikai, nevis nodrošināti bezgalīgi pabalsti un patērētāja dzīve. Mums ir daudz pamestu zemju ar pusaplaupītām mājām. Lūdzu, atbraucēji, iekārtojieties tajās, atjaunojiet un visdrīzākajā laikā stājieties darba attiecībās. Kur? Tur, kur pratīsiet iekārtoties, jo ne jau kā ministri vai oligarhi aizbēgāt, kaut gan arī šis ceļš jums nemaksāja sīknaudu. Domāju, tā ir tomēr labāk, nekā iebraukt citā valstī un apmesties parkā vai kaut kur zem tilta. Bet, ja šie cilvēki ieradušies labākas dzīves meklējumos, tad, protams, visa aprūpēšana un izmaksas radīs nepatiku un negatīvu attieksmi vietējos iedzīvotājos, kas jau tā jostas vilkuši ciešāk un ciešāk, turklāt tas noēdīs mūsu valsts budžetu, un tam sekos valdības vaimanas, ka, redziet, naudas būtībā nepietiek nekam. Un pensionāri, kas šo valsti faktiski stutējuši un stutē, nav cienīgi pat pensijas indeksācijai, kas vienam otram ir dzīvības un nāves jautājums. Visu to apsverot, teikšu atklāti – mani šī bēgļu lieta šausmina. Man nešķiet, ka bēgļu uzņemšana ir tikai tāda nevainīga cilvēcības izrādīšana. Un ko nozīmē bēgļa statuss (es domāju tam, kam to piešķir)? Cik ilgi tāds statuss dod tiesības šos «nelaimīgos» uzturēt brīvā maizē uz mūsu rēķina, neprasot no viņiem nekādu atdevi? Es domāju, ka bezatbildīgā iebraucēju uzņemšana var ļoti bēdīgi beigties. It sevišķi jau mūsu zemītei, kur dzīvojam izteiktā tautu «draudzībā». Ja vēl Saeima savā vientiesībā un vēlmē izdabāt pieņems likumu, ka šeit bēgļu statusu ieguvušie pēc tam varēs vest šurp savus radiniekus? Nu ko – atdosim savu zemīti sveštautiešiem un paši, kas vēl spēka gados, laidīsimies uz citurieni, kur mūs prot novērtēt un cienīt. Tādus iebraucējus, manā skatījumā, var uzņemt valstis, kur pamatnācija ir 90 procentu, kā, piemēram, tā pati Grieķija, Vācija utt.
