Finanšu ministrija rosina pakāpeniski līdz 2020. gadam ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Tas nozīmētu to, ka neapliekamo minimumu noteiktu atkarībā no ienākumu līmeņa. 2016. gadā tāpat kā līdz šim piemērotu mēneša neapliekamo minimumu 75 eiro apmērā. Nākamā gada sākumā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju, varēs saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķinās, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) neapliekamais minimums būs 100 eiro mēnesī. Tiem, kuru alga ir no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazināsies. Ja alga sasniedz tūkstoš eiro, neapliekamais minimums saglabāsies nemainīgs 75 eiro mēnesī. 2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiks samazināts līdz 60 eiro mēnesī. Tai pašā laikā maksimāli piemērotais diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 115 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka strādājošais, kurš saņem zemu darba algu, 2017. gadā saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu. Tas gada laikā kompensēs ieņēmumu samazinājumu, kas radīsies mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas rezultātā. Tas pats notiks 2018. un 2019. gadā, līdz 2020. gadā mēnesī piemērotais minimālais neapliekamais minimums būs nulle, bet maksimāli piemērotais – 160 eiro. Sagatavotie priekšlikumi, pēc ministrijas domām, būtu risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu progresivitātei.
Imants Kanaška, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera neatbalsta Finanšu ministrijas ieceri ar 2016. gadu ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu – piedāvātais modelis nesamazina brīvā tirgus dalībniekiem darbaspēka izmaksas, kas ir izšķirošs faktors esošo darba vietu saglabāšanai un jaunu radīšanai Latvijas teritorijā, un mazo algu saņēmējiem tiek uzlikts par pienākumu kreditēt valsti, jo atvieglojumus atgūt paredzēts, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Ministrijas piedāvātais diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums ne tikai paaugstinās ražotāju un tirgotāju darbaspēka izmaksas, bet prognozēju, ka arī darbinieku neapmierinātību – lai atgūtu nopelnīto naudu (likumā noteikto neapliekamo minimumu) pašiem būs nepieciešams sniegt deklarāciju ar lūgumu atmaksāt pārmaksu, tādējādi kļūstot par valsts kreditoriem līdz brīdim, kad šo pārmaksu pēc gada deklarācijas iesniegšanas un datu apstrādes ar vairāk nekā gada nobīdi būs iespējams atgūt. Papildus vēlos atzīmēt, ka šīs neērtības attieksies tieši uz mazo algu saņēmējiem, kuriem likums paredzēs iespēju neapliekamo minimumu atgūt. ◆
Ināra Pētersone, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore
Ņemot vērā mūsu rīcībā esošo informāciju par Finanšu ministrijas izstrādāto priekšlikumu un līdzšinējās sanāksmēs ar ministrijas amatpersonām pārrunāto, mūsuprāt, šī priekšlikuma īstenošana nebūs sarežģīta nedz mūsu klientiem nodokļu maksātājiem, nedz mums – Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Protams, tas nozīmē vēl vairāk paplašināt mūsu elektroniskās deklarēšanas sistēmas jeb EDS iespējas un piedāvātos pakalpojumus. Tādējādi iedzīvotāji portālā www.latvija.lv, pieslēdzoties mūsu EDS, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tai skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Nodokļu maksātājam būs tikai jāievada bankas konta numurs, uz kuru tiks pārskaitīta nodokļu pārmaksa.
Tomēr jāņem vērā, ka dažādu objektīvu iemeslu dēļ pilnīgi visi nodokļu maksātāji nav EDS lietotāji, tādēļ mums ir jārada ērta un vienkārša iespēja arī viņiem jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā iesniegt gada ienākumu deklarāciju un, norādot vien savu bankas konta numuru, saņemt nodokļu pārmaksu. Lai klātienē apkalpojamo klientu skaita pieaugums neradītu nepieciešamību pēc papildu darbinieku resursiem, diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana tiek skatīta ciešā sasaistē ar informācijas elektroniski iegūšanu no izglītības un veselības aprūpes iestādēm par fizisko personu veiktajiem maksājumiem par izglītību un ārstniecību, kas automātiski tiktu iekļauti gada ienākumu deklarācijā pie attaisnotajiem izdevumiem. Tas ļautu daļu VID esošo resursu novirzīt diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanai. Turklāt jāatzīmē, ka šāda prasība nodokļu maksātājiem iesniegt gada ienākumu deklarāciju (lai attiecīgi saņemtu nodokļu pārmaksas atmaksu) sekmētu arī ēnu ekonomikas mazināšanu kopumā. ◆
Irēna Škutāne, Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore
Jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi tiek diskutēts ar valdību ik gadu pirms budžeta sagatavošanas. Šobrīd šķiet, ka ir panākts kompromiss un IIN likme pašvaldībām netiks samazināta.
Taču jautājumā par IIN jāņem vērā ne tikai pašvaldības viedoklis. Saprotami ir darba devēju un darba ņēmēju iebildumi, bet man kā pašvaldības pārstāvei jāsaka – ja valdība lems samazināt pašvaldības ieņēmumu avotu, tad tai būs jāatrod avoti ieņēmumu kompensācijai. Iepriekšējā gadā tas netika izdarīts un tāpēc pašvaldībām bija bažas par 2016. gadu.
Ja nodokļa likmi samazinātu, tad, izmantojot Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas likuma metodiku, Jelgava zaudētu apmēram 700 tūkstošus eiro, bet visas valsts pašvaldības kopumā – 47,7 miljonus eiro. Tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem sarunās starp Finanšu ministriju un pašvaldībām.
Neatbalstītu diferencētā neapliekamā minimuma noteikšanu, jo tā fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetu būtu neliela, bet iedzīvotājiem tikai sarežģītu šā nodokļa kompensācijas saņemšanu, kas paredzēta gada beigās. Vairāk sliecos atbalstīt progresīvo IIN. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības aprēķiniem, tā ietekme būtu gandrīz desmit miljoni eiro pašvaldību budžetos un tas ieviestu zināmu solidaritāti starp lielo un mazo algu saņēmējiem. Piekrītu Finanšu ministrijas ieteiktajam sadalījumam pa algu grupām. ◆
