Ārkārtas valdības sēdē pirmdien ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem, nolemjot minimālo algu palielināt no 360 līdz 370 eiro, kā arī ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Vienlaikus plānots par 10 eiro palielināt arī vispārējo neapliekamo minimumu.
«Līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi virzās uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem. Nodokļu izmaiņas skars tikai šauras nodokļu maksātāju grupas, bet sabiedrība kopumā izjutīs ienākumu palielinājumu,» apgalvo finanšu ministrs Jānis Reirs. Tajā pašā laikā uzņēmēji un ekonomikas eksperti asi kritizē valdības politiku, veidojot nākamā gada budžetu. Budžeta «lāpīšanai» valdība izvēlējusies vieglāko ceļu – paņemt no tiem, kuri godīgi maksā nodokļus un saņem Latvijas mērogiem lielas algas, «Nordea» bankas ekonomikas ekspertu Latvijā Gintu Belēviču, citē aģentūra LETA.
G.Belēvičs vērš uzmanību, ka 2016. gada budžeta veidošanas procesā valdība ne tikai nav turējusi solījumus par nodokļu pārskatāmību tuvākajā nākotnē un ne tikai gatavojas pārkāpt likumu par iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu līdz 22 procentiem no 2016. gada janvāra, bet arī nodarbojusies ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, piedāvājot ieviest «solidaritātes nodokli», kas tieši un sāpīgi skar nepilnus 5000 Latvijas iedzīvotāju.
«Uz šiem iedzīvotājiem un viņu darba devējiem tiek uzlikts nesamērīgi liels nodokļu slogs. Varētu secināt, ka Finanšu ministrija izvēlējusies vieglāko ceļu – nevis karot ar ēnu ekonomiku, bet «pagrābt» no to iedzīvotāju kabatas, ko Latvijā varētu dēvēt par vidusšķiru,» uzskata ekonomikas eksperts. Viņš mudina domāt, vai valdības izvēlētais risinājums nesekmēs augsti kvalificētu darbinieku pārformēšanu uz citām valstīm, jo starptautiskiem uzņēmumiem nav problēmu pārcelt savus darbiniekus uz Lietuvu un Igauniju.
Ieviesīs solidaritātes nodokli
Viens no nodokļu progresivitātes risinājumiem ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī, skaidro Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars 4700 lielo algu vidēji virs 4000 eiro mēnesī saņēmējus, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.
Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, FM plāno pārskatīt arī esošo nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.
Celsies arī neapliekamais minimums
Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, neapliekamo minimumu paredzēts paaugstināt par 10 eiro – no pašreizējiem 75 līdz 85 eiro. Atbalstīts arī FM ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju, uzsver FM speciālisti.
Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Lauvas tiesa – aizsardzībai
Jau ziņots, ka būtiskākie pasākumi nākamā gada budžeta izdevumu samazināšanai un ienākumu palielināšanai paredzēti, lai iegūtu papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai un jau nākamgad tai nodrošinātu finansējumu 1,4 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Nākamā gada prioritātes ir arī iekšējā drošība, izglītība un veselība.
Jāatgādina, ka valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim jābūt viena procenta apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību ES fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.
Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015. gadā būs 2,1 procents, bet 2016. gadā – trīs procenti no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā tā plānota līdz 3,6 procentiem gadā. ◆
