Lielāki ražošanas apjomi, kā arī tālākās apstrādes produkcija ir galvenais iemesls meža nozares eksporta kāpumam par 51 miljonu eiro jeb 5,2 procentiem.
To rāda Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Eksporta ienākumu ziņā nozare turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Šajos datos sava artava pienākas jaunajām un modernizētajām ražotnēm. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 685,7 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvākas bilances nodrošināšanā.
Labāk, nekā cerēts
«Statistikas dati rāda labāku rezultātu, nekā bijām prognozējuši, kaut arī pašlaik pilnībā izskaidrot lielāku pieauguma tempu ir pagrūti, jo vairākiem koksnes izstrādājumiem novērots globāls cenu kritums,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš nenoliedz, ka ir meža nozares produktu grupas, kur apjomu eksports un ieņēmumi naudas izteiksmē padodas izskaidrojumiem, bet tie nebūt nav visi. Proti, jāņem vērā, ka šie dati ir provizoriski un pēc kāda laika ailītē «ārējie koksnes izstrādājumi» ierakstītie 116 milj. eiro sadalīsies pa konkrētām produktu grupām, un tikai tad varēs precīzi noteikt to pieauguma apmēru. Šo «pārējo» koksnes izstrādājumu eksporta devums naudas izteiksmē gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn palielinājies par 37 procentiem.
Malkas pārvērtības
Interesanti procesi notiek kurināmās koksnes segmentā. Lai arī auguši kopējie eksporta ieņēmumi un sasnieguši 130 miljonus eiro (kāpums par 12,3 procentiem), tomēr eksportētās malkas apjoms nokrities par 46 procentiem, šķeldas un skaidas – par 27 procentiem, savukārt par 32 procentiem audzis granulu eksports. «Pērn Latvijas lielākais kokskaidu granulu ražotājs «Latgran» sāka darbināt savu jauno rūpnīcu pie Gulbenes, tāpat granulu ražošanā investēja arī citi, piemēram, «AKZ», tādējādi Latvijā auga dedzināmās koksnes, šķeldas un arī papīrmalkas patēriņš, kuru pārstrādes produkts – granulas – tika saražotas vairāk un līdz ar to palielinājās gan to eksporta apjomi, gan arī ienākumi,» skaidro K.Klauss. Viņš arī aicina vērtēt, ka granulu ražošanā pieaugušais pieprasījums pēc dedzināmās koksnes ir izraisījis statistikā redzamo malkas un šķeldas importa apjomu būtisku kāpumu. «Tas, ka apaļkoksnes – pamatā papīrmalkas – eksporta apjomi kritušies, ir tieši granulu ražošanas jaudu pieaugums,» skaidro K.Klauss. Viņš arī piebilst, ka liela loma šīs koksnes eksportā ir ne tikai Skandināvijas celulozes rūpnīcu vajadzībām, bet arī Latvijā esošo OSB un kokskaidu plātņu ražotāju patēriņam. Vairāk mazvērtīgās koksnes patērējis arī presētu koka bloku ražotājs SIA «Baltic Block», kas ražo industriālos koksnes izstrādājumus, ko izmantos koka palešu ražotāji. «Šogad ražojam vairāk nekā pērn, turklāt pašlaik turpinās darbs pie vēl vienas – piektās – kompozītbloku ražošanas līnijas uzstādīšanas,» skaidro SIA «Baltic Block» īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis.
Cenas neiepriecina
Zāģmateriālu eksporta apjomi turpina uzrādīt pieaugumu – par 8,9 procentiem. «Globālo notikumu dēļ zāģmateriālu cenas šogad ir kritušās salīdzinājumā ar to līmeni, kādas tās bija pērn gada pirmajā pusē, tomēr ražojam un arī eksportējam vairāk, līdz ar to kopējie ienākumi no šīs produkcijas eksporta ir lielāki,» tā K.Klauss. Viņš atzīst, ka saražoto un eksportēto zāģmateriālu pieaugums ir lielāks par iepriekš prognozēto. «Lielāki zāģmateriālu ražošanas apjomi panākti uz baļķu importa kāpuma, nevis Latvijas mežizstrādes rēķina,» piebilst K.Klauss. Viņš arī norāda uz zāģmateriālu importa pieaugumu, kas signalizējot par to izmantošanu citu koksnes izstrādājumu ražošanā.
Dārgās preces
Lai arī makroekonomiskajos skaitļos tam nav lielas ietekmes, tomēr K.Klausu priecē mēbeļu eksporta un arī koka būvkonstrukciju un rotaļlietu eksporta ienākumu palielināšanās attiecīgi par trīs un 40 procentiem. «Tā ir tālākapstrādes produkcija, kuras ražošana un eksports dod lielākus ienākumus,» tā K.Klauss. Viņš arī atzīst, ka stabili eksporta apjomi un līdz ar to ienākumi ir no saplākšņa izstrādājumu, kā arī koka plātņu ražotājiem. «Protams, nevar noliegt, ka Krievijas rubļa vājums ir būtiski sarežģījis koka plātņu realizāciju Krievijā un ar šīs valsts valūtu saistītajās valstīs, tādējādi ir šo tirgu zuduma efekts un arī mazāki ienākumi, tomēr nav novērots globāls šīs produkcijas cenu kritums,» uzsver K.Klauss.
Importā – izejvielas
Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu palielināšanos audzis arī imports – par 22,6 miljoniem eiro jeb 6,8 procentiem. Tāpat kā agrāk importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas veido 135,7 miljonus eiro jeb 38,4 procentus no kopējā meža nozares importa. Būtisku kāpumu uzrāda skujkoku baļķu imports – par 23,6 procentiem. Kokapstrādes uzņēmēji vislielāko uzmanību pievērš tieši zāģbaļķu importam. Šogad importēti 0,53 miljoni kubikmetru skujkoku zāģbaļķu, bet analogā laikā pērn – 0,42 miljoni kubikmetru. Visvairāk tie importēti no Lietuvas un Baltkrievijas. Arī importēto zāģmateriālu apjoms audzis par teju 25 procentiem, jo šogad ievesti jau 0,29 miljoni kubikmetru, savukārt analogā laikā pērn – 0,23 miljoni kubikmetru. Savukārt vislielāko kāpumu – par 81 procentu – piedzīvojusi kurināmā koksne, jo īpaši šķelda un skaidas – par 96 procentiem, savukārt zāģskaidas, briketes un koksnes atlikumi – par 104 procentiem, kā arī granulas – par 55 procentiem. Visvairāk kurināmā koksne importēta no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Krievijas. Savukārt mēbeļu imports šā gada pirmajā pusgadā sarucis par 15 procentiem.
Konkurētspējas lieta
Šogad jau vairāki meža nozares uzņēmēji sekmīgi īstenojuši agrāk iesāktos modernizācijas projektus SIA «BSW Latvia», kas vairos Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju un vienlaikus arī eksporta ienākumus. «Tālākapstrādes uzņēmumiem ir būtiska elektroenerģijas izmaksa, tāpēc varu izteikt pateicību ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai par spēju aizstāvēt valdībā ražotāju intereses – konkurētspēju – un 2016. gadā saglabāt pašreizējo obligātās iepirkuma komponentes apmēru un neļaut to palielināt,» tā vienu no būtiskākajiem aspektiem konkurētspējā vērtē K.Klauss. Viņš uzskata, ka obligātās iepirkuma komponentes iesaldēšana ir labākais risinājums, jo alternatīvas jau nav. ◆
