Gaidāms, ka labības cena pasaulē nostabilizēsies jaunā gada sākumā.
Karstais un sausais augusts bija atbildīgs darba cēliens lauksaimniekiem, kam šādos laikapstākļos, prasmīgi strādājot, ātri izdevās nokult šogad ļoti labi padevušos labību. Ražība vēl tiek precizēta, taču, ievērojot arī to, ka sējumu platības šogad ir lielākas, gaidāms, ka šoruden tiks pārspēts pērn Latvijā sasniegtais visu laiku rekords, kad kopā iekulti 2,2 miljoni tonnu graudu.
«Šodien var līt. Vakar labību kult pabeidzām,» otrdienas rītā teica zemnieku saimniecības «Bušas» īpašnieks Zigmārs Turčinskis. Viņa vadītais uzņēmums apsaimnieko 750 hektāru Glūdas un Zaļenieku pagastā. Šogad 530 hektāros «Bušās» auga kvieši (no tiem vasaras kvieši – 30 hektāros). Saimniecībā tiek audzēts arī rapsis, pupas un lucerna.
Graudu kaudze ūdeni cauri nelaiž
«Ražība vēl nav precīzi izmērīta, bet izskatās, ka ziemas kvieši būs virs sešām tonnām no hektāra, rapsis – virs četrām. Tik daudz nekad agrāk nav bijis,» saka lauksaimnieks. Augsto ražību viņš skaidro ar labvēlīgajiem laikapstākļiem gan ziemā, gan arī vasarā, kas, par spīti vēsumam jūnijā un jūlijā, bija tieši tāda, lai «laukaugiem patiktu augt». Turpretī karstais augusts graudus nobriedināja un izkaltēja. Atsevišķi kaltēt tos nevajadzēja. «Nokultos graudus bērām lielā kaudzē, ko pēc tam vairākas diennaktis veda uz glabātuvi Dobelē. Lietus kaudzē glabātiem kviešu graudiem neskādē, jo ūdens neiet tiem cauri, samirkst vien kaudzes virskārta,» atzīst Z.Turčinskis.
Pēc dažādiem avotiem var spriest, ka Latvijā līdz augusta beigām bija novākti vairāk nekā 80 procenti labības. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem šogad Latvijā vasaras kvieši sēti 154 811, ziemas kvieši – 289 307 hektāros, vasaras rapsis – 20 361 hektārā, ziemas rapsis – 68 137, rudzi – 37 225, vasaras mieži – 91 382, auzas – 51 208 hektāros. Valstī vidējā ražība tiek prognozēta augsta: ziemas kvieši – 4,3, rudzi – 3,3, tritikāle – trīs tonnas no hektāra, ziemas rapsis – 3,1 tonna no hektāra. Pērn Latvijā tika uzstādīts visu laiku graudu kopražas rekords – 2,2 miljoni tonnu –, taču šoruden tas varētu tikt ievērojami pārsniegts.
Izaudzis vairāk nekā Dānijā
Latvijā lielākā zemnieku kooperatīva «Latraps» vadītājs Edgars Ruža šā rudens ražu uzņēmumā apvienotajās saimniecībās vērtē kā «ekstremāli lielu». «Rapsim Zemgalē šogad ir augstākas ražas nekā Vācijā un Dānijā – pat sešas tonnas no hektāra. Kviešiem ir pat 10 tonnas no hektāra, kas arī ir ļoti daudz,» raksta E.Ruža. Kooperatīva Lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža spriež, ka graudaugu ražas kopievākums ir apmēram par 20 procentiem lielāks nekā parasti. «Zemgalē ir ļoti liels ziemāju īpatsvars, un tie gandrīz vienmēr ir ražīgāki, salīdzinot ar vasarājiem. Arī šā gada garais veģetācijas periods ļāvis iegūt augstākas ražas, tiesa gan, graudiem ir zemāka kvalitāte,» stāsta L.Ruža. Viņa piebilst, ka graudu glabāšanas jaudas visiem labības audzētājiem sasniegušas maksimumu. «Taču pašlaik sākas intensīva graudu iekraušana kuģos. Tuvāko pāris nedēļu laikā vietai vajadzētu atbrīvoties. «Latraps» pašlaik lādē kravu sūtīšanai uz Rietumeiropas valstīm, bet kvieši ies uz Alžīriju,» informē L.Ruža. Agronome priecātos, ja Latvijai izdotos atkārtot 2008. gada rezultātu, kad mūsu teritoriāli nelielā valsts, salīdzinot ar citām, bija piektais lielākais labības eksportētājs ES.
Austrālijā kuls tikai janvārī
LLU mācību un pētījumu saimniecības «Pēterlauki» direktors Merabs Katamadze domā, ka šogad gaidāmā latviešu zemnieku rekordraža, salīdzinot ar kolēģu veikumu citās ES valstīs, iespējams, tik ļoti neizceļas. «Laba raža šogad ir visā Ziemeļu puslodē, tādēļ ir noslīdējušas labības iepirkuma cenas – tās mainās pat pa stundām. Gaidāms, ka graudu cena pasaulē, kā ierasts, nostabilizēsies jaunā gada janvāra beigās un februāra sākumā, kad zemnieki beigs kult labību arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Brazīlijā, Argentīnā un citās Dienvidu puslodes valstīs,» vērtē zinātnieks. Pēc «Ziņu» veiktās aptaujas, tonna kviešu vakar Latvijā maksāja no 120 līdz 160 eiro (cenas mainās atkarībā no graudu kvalitātes).
Rudens sēja nekavējas
M.Katamadze priecājas par lauku pupām, ko «Pēterlaukos» labos sējumos iegūt piecas tonnas no hektāra nebija nekādu problēmu. Viņš piebilst, ka Latvijā pupas ir pazīstamas kā lopbarības piedeva. Ārzemēs no tām ražo arī pārtiku. «Cik man zināms, «Latraps» lauku pupas taisās eksportēt uz arābu valstīm,» teic M.Katamadze. Viņš priecājas, ka sausais augusts zemniekiem ļāvis savlaicīgi nokult labību, tādēļ laikā ir iesēts ziemas rapsis un arī sagatavota zeme citiem ziemājiem. Viņš piebilst, ka sausumā iesētie ziemāji slikti dīgst, taču septembra sākuma lietavas vairo optimismu, ka laba būs arī nākamā gada raža. ◆
