Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidijs nolēmis, ka gadījumā, ja arī turpmāk netiks mainīts veids, kā tiek diskutēts un veidots nākamā gada valsts budžets, organizācijas padomes darba kārtībā tiks iekļauts jautājums par Finanšu ministrijas profesionalitātes izvērtējumu.
«Nākamā gada budžeta veidošanas process un rezultāts ir vissliktākais pēdējo piecu gadu laikā. Šī ir pirmā reize, kad sadarbības partneros neieklausās, neaicina normāli diskutēt, bet gan monologa veidā turpina runāt par jauna nodokļa ieviešanu, citu nodokļu palielināšanu. Pašreiz uzņēmēji tiek pretnostatīti darba ņēmējiem, skaidrojot, ka algas augs, taču netiek ņemts vērā tas, ka apgrozāmo līdzekļu biznesā ir tik, cik ir, un katram valdības neapdomīgi pieņemtajam lēmumam, kas nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem, būs negatīvas sekas,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Valsti uztur uzņēmēji
LTRK norāda, ka negatīvie signāli, kas tiek doti uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem, izraisīs to, ka algas nevis augs, bet gan samazināsies, kā arī turpināsies masveida emigrācija uz bagātākām valstīm. Tas savukārt nozīmē biznesa vides pasliktināšanos, valsts budžeta ieņēmumu turpmāku samazināšanos un sociāli apdraudētāko grupu vēl lielāku apdraudējumu. «Finanšu ministrija ar savu piedāvājumu pašreiz klaji demonstrē nespēju skatīt ainu kopumā, jo šodien pieņemtie lēmumi atsauksies gan uz biznesa vidi kopumā, gan skolotāju, mediķu un ierēdņu algām, gan arī pensijām. Ir būtiski saprast valsts līmenī, ka uzņēmēji ir tie, kuri uztur valsti, tāpēc neieklausīšanās un diskusiju trūkums turpina apdraudēt baltajā ekonomikā strādājošos uzņēmumus,» skaidro J.Endziņš.
LTRK izstrādājis vairākus priekšlikumus, kas varētu palielināt valsts budžetu, sedzot tā deficītu, aicinot atteikties no sociālā solidaritātes nodokļa, kas drīzāk ir progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas. Tā vietā lielākā uzņēmēju biedrība ir piedāvājusi konkrētus priekšlikumus dabas resursu nodokļa palielināšanai par atkritumu noglabāšanu, piesaistīt starptautiskās tirdzniecības kompānijas kā Latvijas nodokļu rezidentus, kas nav pretrunā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem. LTRK piedāvājis arī virkni ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa apgrieztās maksāšanas kārtību.
LTRK jautājums par Finanšu ministrijas atbildību un profesionalitāti tiks skatīts uzņēmēju organizācijas tuvākajā kārtējā vai ārkārtas padomes sēdē.
Lūdz prezidenta atbalstu
Savukārt valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, paužot savu nostāju par 2016. gada valsts budžeta veidošanu un aicinot Valsts prezidentu savu pilnvaru robežās pievērst īpašu uzmanību tam, lai nākamā gada valsts budžeta īstermiņa risinājumi negrautu Latvijas kā ekonomiski spēcīgas ES dalībvalsts ilgtspējīgu attīstību un labvēlīgu sociālo apstākļu radīšanu.
LDDK un LBAS atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka Ministru kabineta apstiprinātais 2016. gada valsts budžeta projekts nevieš pārliecību par uzņēmējdarbības vides, konkurētspējas un investīciju klimata uzlabošanos Latvijā. Gluži pretēji – tas rada bažas par izmaiņām nodarbinātībā, ēnu ekonomikas priekšrocību stiprināšanos un investīciju klimata pasliktināšanos.
Sociālie partneri uzsver, ka valdības piedāvātie risinājumi fiskālās telpas paplašināšanai un šķietamai nevienlīdzības mazināšanai ir pretrunā ar valdības deklarāciju un Finanšu ministrijas parakstīto Nodokļu politikas stratēģiju 2015.–2017. gadam, tādējādi neveicina uzticēšanos lēmumu pieņēmējiem un politikas prognozējamībai.
Pārmet haotiskumu
Finanšu ministrijas un valdības svaidīšanās starp nodokļiem un nodevām, to sajaukšana un nelikumīga izmantošana gan darba devējos, gan darba ņēmējos rada pārliecību, ka valsts nodokļu politika ir nesaprotama un haotiska, ka neviens nevar būt drošs par maksāto nodokļu un nodevu lietderīgu un likumīgu izmantošanu. Spilgts piemērs tam ir solidaritātes nodoklis, kas dod ļoti negatīvus signālus obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekiem, ka to veiktie maksājumi nav pasargāti no valdības vēlmēm tos izmantot vispārējo tēriņu samaksai. Diemžēl ar šādiem lēmumiem tiek stiprināts jau tā augstais ēnu ekonomikas potenciāls.
Uzņēmēji un arodbiedrības informējuši Valsts prezidentu, ka budžeta izstrādes gaitā snieguši valdībai un Finanšu ministrijai alternatīvus priekšlikumus fiskālās telpas paplašināšanai, tostarp aizvietot līdz šim plānoto IIN likmes samazinājumu ar proporcionālu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samazinājumu, bet Finanšu ministrijas piedāvāto solidaritātes nodokli aizstāt ar IIN atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām, kā arī apsvērt nodokļu sloga pārnešanu uz kapitālu un patēriņu un uzlabot nodokļu iekasējamību. Tomēr šie ierosinājumi nav ņemti vērā, liecinot par īstermiņa pieeju problēmu risināšanai un nevēlēšanos nopietni apsvērt alternatīvus piedāvājumus.
Sociālie partneri arī lūdz iespēju tikties ar Valsts prezidentu, lai pārrunātu budžeta veidošanas un nodokļu politikas izmaiņu procesus, – jo īpaši ņemot vērā Valsts prezidenta izteikumus, stājoties amatā šovasar, kad valsts pirmā amatpersona uzsvēra, ka tās prioritāte ir stabilas un prognozējamas nodokļu politikas ieviešana Latvijā. Tomēr pašreizējie procesi valdībā liecinot par pretēju virzību.
LDDK un LBAS vērsīsies arī pie visām Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām, aicinot pārrunāt 2016. gada valsts budžeta veidošanas procesu un risinājumus. ◆
