Kārļa Ulmaņa laikā izbūvētais ceļš no Brakšķu stacijas vēl aizvien ir gluds un sauss.
Siltā dienvidu vējā, biezējot mākoņiem, kas tomēr nesavilka lietu, svētdien aizritēja «Zemgales Ziņu» velopastaiga uz valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa dzimtajām mājām «Pikšām», kur notika viņa 138 gadu jubilejai veltīts pasākums.
Pirmā pastaigas pietura nepilnus trīs kilometrus no Raiņa parka – Mīlestības alejā. Pie varbūt 200 gadu nostāvējušas Kurzemes un Zemgales hercoga padomnieka Teča piemiņas vāzes kā maza lapsiņa pieskrien ruds pastaigāties izvests šunelis. Svētdienas rītā iemīlējušos pārīšus tur nemana. Tiesa, uz pulētās marmora virsmas līdzās čūskas vijumiem kāds ir ieskrāpējis «Love», starp diviem vārdu sākumburtiem salikti plusiņi. Tas vairs nav 19. gadsimts. Pirms pāris gadiem tādu atzīmju, šķiet, nebija. Teča vāzes pamatne ir ieplaisājusi. Vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš atmodas laikā rīkojis talkas un centies iedzīvināt šo vēstures pieminekli, atzīst, ka, pošot pilsētu 750 gadu jubilejas svinībām, diemžēl Mīlestības aleja palikusi novārtā. «Plaisa vāzes pamatnē jau diezgan sen apvilkta ar metāla skavu. Taču nav šaubu, ka piemineklis jārestaurē,» piebilst A.Tomašūns.
Celiņš īss, bet ilgi top
Nākamā pietura uz Svētes tilta, kuram kreisajā krastā pienāk laikus nepabeigtais, bet Aizupes pamatskolā ļoti gaidītais gājēju un veloceliņš, kura garums būs ap 800 metru. Akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» pārstāvis projekta vadītājs Dainis Ābolkalns darbus sola pabeigt līdz oktobra sākumam.
No Tušķiem līdz pagriezienam uz Brakšķu staciju, kas atrodas uz Tukuma līnijas, ir apmēram seši kilometri. Dzelzceļa pārbrauktuve pārsimt metru no stacijas jau gadus četrdesmit slēgta un aizaugusi, velosipēds sliedēm jāceļ pāri. Rosīgais novadpētnieks Ilgars Puškevics, kurš savulaik šajā apvidū strādāja par veterinārārstu, atceras, ka ceļš no stacijas uz Pikšām, kur padomju laikā atradās kolhoza cūku ferma, vēl Kārļa Ulmaņa varas laikā uztaisīts ļoti labs. «Citur bija dubļi vai grambas, bet šis priekšzīmīgi meliorēts un gluds,» piebilst I.Puškevics. Tāds šis ceļš ir arī mūsdienās, kad to izmanto vienīgi meža darbinieki un reti velobraucēji.
LLU godina stipendiātus
«Pikšās» tradicionāli pulcējās apmēram pustūkstotis dažāda vecuma ļaužu. Mazpulcēnu, kas atbraukuši no Kaķeniekiem, Bikstiem, Valdemārpils, Krotes, Ziemeriem, Nautrēniem un citiem pagastiem, vien bija vairāk nekā divi simti. Jau desmito reizi «Pikšu» pagalmā no pašu audzētajiem ziediem mazpulcēni bija izveidojuši ziedu paklāju, viņi arī rosīgi tirgojās ar saviem rokdarbiem. Vairums K.Ulmaņa godinātāju bija sirmām galvām, viņi runājās par dzīvi, klausījās Dobeles zemessargu ansambļa koncertu un pat uzdejoja.
LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studente no Gulbenes novada Linda Romanova «Ziņām» atzina, ka K.Ulmanis ir visai pretrunīga personība Latvijas vēsturē. Ar savām teicamajām sekmēm, sabiedrisko aktivitāti un pētniecisko darbu «Sievietes loma sabiedrībā pirms un pēc K.Ulmaņa apvērsuma (1920–1940)» Linda šajā mācību gadā ieguvusi LLU K.Ulmaņa stipendiju. Viņu kopā Līgu Baumani (arī no Pārtikas tehnoloģijas fakultātes), Rihardu Ziediņu un Kasparu Krauzi (abi no Tehniskās fakultātes) tradicionāli «Pikšās» sveica ar šo panākumu. LLU rektore Irina Pilvere, pie K.Ulmaņa pieminekļa uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka šoreiz stipendijas konkursam bija pieteikušies 12 pretendentu. Stipendija piešķirta jau 25. gadu, un to saņēmis 191 izcils LLU students.
Velopastaiga atceļā gāja gar kukurūzas laukiem, kas šogad nogatavojas mazliet vēlāk nekā parasti. ◆
