Par to, ka metāls interesē dažādu paaudžu un dzimumu jelgavniekus ne mazāk par ēdamu un dzeramu našķu tirdziņiem un no malas skatāmiem dīvainas konstrukcijas peldlīdzekļiem, varēja pārliecināties Pasta salā, kad to piepildīja metāls un metālisti visdažādākajās formās un agregātstāvokļos.
Galvenais, ko izdevās panākt organizatoriem – Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centram (ZRKAC) sadarbībā ar Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju (MASOC) un Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādi «Kultūra» – Metāla svētki bija orientēti nevis uz pasīviem skatītājiem, bet aktīviem dalībniekiem.
Sākot jau ar pavisam nopietniem vīriem spēka gados, kas nenoguruši cīnījās par prestižo labākā metinātāja godu, līdz puikām (protams, arī meitenēm), kas paši vai kopā ar palīgiem, galvenokārt tēviem, ar ne mazāk nopietnu sejas izteiksmi darbojās pie moderniem konstruēšanas stendiem un citās radošajās darbnīcās, kur nepieciešamas inženierzinības. Kā pie tām tikt, varēja noskaidrot Jelgavas tehnikuma, Amatu skolas, LLU Tehniskās fakultātes, ZRKAC un citos stendos, bet pie Karjeras kompasa – uzzināt par karjeras iespējām. Un ne tikai Jelgavā. Metālapstrādi Latvijā var apgūt 25 skolās, izvēloties vienu no septiņām specializācijām, bet darbu pēc tam sameklēt iespējams kādā no 150 ražotnēm. Noderīga bija iepazīšanās ar ceļojošās mācību laboratorijas «TehnoBuss Latvija» aprīkojumu un darbības principiem.
Dažiem savukārt darbošanās ar metālu kļūst par vaļasprieku, kā motociklu restauratoriem no biedrības «Mītavas tehniķi». Ja par vaļaspriekiem, tad ar metālu noteikti saistīta ir bijušā Jelgavas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandiera Alda Feldmaņa interese par Ugunsdzēsības muzeja kolekcijas saglabāšanu. Blakus spožām ķiverēm tur var redzēt, par ko dažā labā ugunsgrēkā spēj pārvērsties, piemēram, gāzes balons.
Ne jau visi Metāla svētki aizritēja ar domās sarauktu pieri. Gana daudz interesentu pulcēja RTU Robotikas kluba spēles kopā ar robotiem. Un kāpēc gan nepamēģināt robotu sumo? Vai uzdejot stepu? Varēja arī pievienoties spēkavīriem Ivaram Kazeļņikam un Aivaram Šmaukstelim. Izrādās, izturības vingrinājumos (gan mazākās svara kategorijās) nemaz neatpaliek pat mazas meitenes, ja tikai pietiek neatlaidības un gribasspēka.
Vissaistošāk uz brīdi kļuva pie Tartu zinātnes centra AHHAA mobilās stacijas – ugunīgi eksperimenti pa prātam ir ne tikai delverīgiem palaidņiem, ja vien to dara pietiekami zinoši un droši. Varēja arī vizināties ar velokartiem un segveju, apskatīt helikopteru un modernāko traktoru, pārbaudīt savas riepu montāžas prasmes, kā arī gūt emocijas auto avāriju simulācijas stendos.
Paralēli ritēja muzikālie priekšnesumi Pasta salas brīvdabas estrādē, bet, ja lielajā ļaužu un demonstrējuma telšu jūklī gadījās zaudēt orientieri, jau pa gabalu varēja saskatīt un pat patērzēt (gan bez vārdiem) ar metāliskajiem cilvēciņiem no Jelgavas Jaunā teātra.
Vai tiešām Jelgava – metālistu pilsēta? Spriežot pēc pilsētas mēra Andra Rāviņa un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Viļņa Rantiņa svētku uzrunām, priekšnoteikumi tam ir diezgan daudzsološi. ◆
