Palielināts valsts stipendiju fonds profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, taču jaunieši pauž neapmierinātību.
Noslēdzoties Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektam, kas profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem paredzēja mērķstipendijas līdz 70 eiro mēnesī, Izglītības un zinātnes ministrija radusi iespēju palielināt valsts stipendiju fondā pieejamo finansējumu. Tomēr aptaujātie jaunieši jauno kārtību sauc par negodīgu, jo naudas būs mazāk un vairāk nāksies meklēt iespēju piepelnīties, kas traucē mācības.
«Tā kā esmu sabiedriski aktīva un labi mācos, pērn, rēķinot kopā Eiropas, valsts un vēl paaugstināto stipendiju, saņēmu 114 eiro. Šogad būs daudz mazāk, un tas, manuprāt, nav godīgi. Īpaši tāpēc, ka par mums vecāki nesaņem tā saucamo bērnu naudu, kas nu ir lielāka par minimālo stipendiju. Visvairāk to jutīs tie, kuriem mācībās neiet tik labi, netiek segti ceļa izdevumi un jādzīvo kopmītnēs – viņiem praktiski nekas nepaliks pāri,» uzskata Jelgavas tehnikuma klientu apkalpošanas programmas 3. kursa audzēkne un skolas pašpārvaldes vadītāja Magda Madrevica.
Negrib vecākiem uz kakla
Tam piekrīt arī Magdas kursabiedre Eva Liāna Novika. Meitene stāsta, ka veselības problēmu dēļ viņai grūti padodas matemātika, kas novelk uz leju visu vidējo vērtējumu. Turklāt katru dienu par savu naudu jābraukā no Jēkabniekiem, kas turp un atpakaļ ir aptuveni 40 kilometru. «Pagājušajā gadā stipendija arī bija maza, tāpēc esmu atradusi iespēju piepelnīties – negribu būt visu laiku vecākiem uz kakla. Taču tāpēc nepaliek tik daudz laika mācībām. Mani aizvaino, ka stipendijas ir tik mazas. Ar ko mēs, piemēram, sliktāki par vidusskolēniem, kuriem arī daudziem maksā stipendijas, un par viņiem vēl tiek maksāts bērnu pabalsts,» neizpratnē ir Eva Liāna.
Jelgavas tehnikuma direktore Janīna Rudzīte stāsta, ka iepriekšējā plānošanas periodā, kad bija iespējams saņemt ESF stipendijas, 2.–4. kursu izglītojamo maciņos, izpildot visas noteiktās saistības un mācoties ne sliktāk par sešām ballēm, lielākoties «ripojuši» ap 45 eiro mēnesī. Tam klāt tika maksāti vēl 10–14,23 eiro no valsts stipendiju fonda. Savukārt no šā mācību gada tehnikumieši atkarībā no sekmēm un sabiedriskās aktivitātes varēs pretendēt uz 10–71,14 eiro mēnesī.
Ne visi ierosinājumi uzklausīti
IZM ziņo, ka patlaban mācību iestādēs stipendiju fonda veidošanai vidēji uz vienu audzēkni ir 15,23 eiro. Taču papildu pieejamais finansējums periodam no septembra līdz decembrim (2,5 miljoni eiro) ļaus šo summu uz izglītojamo palielināt. Jāpiebilst, ka 2016. gadā, lai veicinātu profesionālās izglītības pieejamību un pievilcību, valsts stipendijā vēl atvēlēti 7,5 miljoni eiro. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad tika maksātas tā saucamās Eiropas stipendijas un maksimālo summu saņēma vien atsevišķi viscentīgākie jaunieši, valsts stipendija varētu būt aptuveni 30 eiro.
Par to aktīvas diskusijas noritējušas jau pavasarī, kad bija skaidrs, ka Eiropas stipendiju nebūs, bet no valsts tās ir ļoti mazas. «Mūsu ierosinājums bija – ja ir šāds grieziens, atjaunot ceļa izdevumu segšanu, kā arī valstij maksāt par audzēkņu uzturēšanos dienesta viesnīcā. Tāpat runājām, ka nesekmīgajiem varētu stipendijas vispār nemaksāt, lai paliktu vairāk mācībās labākajiem,» atceras Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore Lilita Leoho, paužot gandarījumu, ka valsts stipendiju fondam tomēr rasts papildu finansējums.
Atbalsta pašvaldības
Jāpiebilst, ka pilnīgi nauda ES fondu stipendijām nav nogriezta. To (70–115 eiro mēnesī) joprojām var saņemt 17–29 gadus veci iedzīvotāji, kuri nestrādā un nemācās un iesaistījušies projekta «Jauniešu garantijas» aktivitātēs. Piemēram, viņi viena līdz pusotra gada laikā nolēmuši apgūt kādu profesiju. «Ziņas» jau rakstīja, ka šo iespēju piedāvā visas trīs mūsu puses profesionālās izglītības iestādes. Tāpat pieejamas citas ESF finansētās izglītības programmas ar līdzvērtīgu stipendiju. Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere atklāj, ka viņas vadītajā skolā tādu ir vairākumā teju visās specialitātēs. Lielākoties tajās mācās audzēkņi pēc vidusskolas, bet ir arī, piemēram, pavāra programma ar ESF finansējumu 9. klašu absolventiem.
«Tā kā esam pašvaldības izglītības iestāde, mums ir stipendiju fonds, no kura sabiedriski aktīvākajiem audzēkņiem divreiz gadā varam izmaksāt līdz 50 eiro. Tāpat visi saņem valsts stipendiju. Jelgavā un Ozolnieku novadā deklarētajiem audzēkņiem tā līdz šim bijusi 22 eiro mēnesī, jo savu atbalstu sniegušas pašvaldības,» stāsta E.Bišere, piebilstot, ka ES mērķstipendijas regulāri saņēmuši ap 60 procentu Amatu vidusskolas izglītojamo. ◆
