Lēmums no nākamā gada pārtraukt valsts atbalsta programmu dara bažīgus gan privātos bērnudārzus, gan kvalifikāciju ieguvušās auklītes.
«Pirmkārt tas ietekmēs bērnu skaitu iestādē. Jau patlaban redzam, ka audzēkņu kļūst mazāk. Tāpēc visas cerības uz pašvaldību, lai vecākiem turpmāk tomēr nebūtu tik daudz jāmaksā,» privātās pirmsskolas izglītības iestādes «Pūčuks» vadītāja Kristīne Liperte vērtē valdības atbalstīto priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu, ja bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.
«Pūčukā» patlaban zinības apgūst 93 bērni, par ko vecāki maksā, kā raksturo vadītāja, «ļoti nelielu līdzmaksājumu». Ja, beidzoties valsts atbalsta programmai, tas jūtami augs, daudzi vecāki, īpaši tie, kuri privātajā bērnudārzā sūta vairākas atvasītes, visticamāk, meklēs citus risinājumus. Tas gan, piemēram, mainot vidi, varētu ietekmēt bērna emocionālo stāvokli, pieļauj K.Liperte.
Līdzmaksājums varētu palielināties
Lai arī pērn valsts līdzfinansējumu Latvijā saņēmuši vairāk nekā deviņi tūkstoši bērnu, ierosinājumu vairs neturpināt šo valsts atbalsta programmu izteica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), to pamatojot ar izvirzītā mērķa – rindas uz pašvaldības bērnudārzu mazināšanu – nesasniegšanu. Tā vietā būtu jāsniedz atbalsts jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, taču arī tam līdzīgi kā pašai atbalsta programmai budžetā trūkst līdzekļu.
Jāpiebilst – pirms atbalsta programmas sākuma 2013. gada septembrī Jelgavas pašvaldība par katru izglītojamo, kas apmeklēja privāto izglītības iestādi, maksāja 85 latus (120,94 eiro) un vēl aptuveni 50 latu (71,14 eiro) kā saimniecības naudu līdzfinansēja paši vecāki. Noteikumi paredzēja, ka pašvaldības un valsts atbalsta summa ārpus Rīgas nevar pārsniegt 130 latu (184,97 eiro). «Arī 2016. gadā Jelgavas pašvaldība plāno saglabāt līdzfinansējuma sadaļu privātajos bērnudārzos, kas patlaban ir 112 eiro mēnesī. Savukārt, lai kompensētu pašreizējo valsts atbalsta sadaļu (73 eiro mēnesī par katru bērnu), no pašvaldības budžeta nākamajā gadā būtu nepieciešami 750 tūkstoši eiro. Mēs nevaram prognozēt privāto pakalpojumu sniedzēju piedāvātos risinājumus nākamajā gadā, taču pastāv iespēja, ka šo bērnu vecākiem būs jārēķinās ar savas līdzfinansējuma sadaļas palielināšanos,» pieļauj pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis. Viņš min, ka patlaban ārpus organizētās pirmsskolas izglītības vides Jelgavā ir ap 200 bērnu, taču precīzu skaitu, kam nepieciešama vieta pašvaldības bērnudārzos, varēs noteikt nākamajā gadā.
Jāgaida noteikumi atbalsta aprēķināšanas kārtībā
Izglītības likums paredz – ja pašvaldība savā teritorijā deklarētajam bērnam, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu, nenodrošina vietu savā pirmsskolas izglītības iestādē un tāpēc viņš apmeklē privāto, pašvaldība šim pakalpojuma sniedzējam sedz izmaksas tādā apmērā, kas atbilst vienam audzēknim nepieciešamajām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs. A.Rublis atgādina, ka VARAM patlaban izstrādā jaunus MK noteikumus, kur būs noteikta pašvaldības atbalsta aprēķināšanas kārtība. Iespējams, līdz ar jauno vidējo izmaksu aprēķinu sistēmu pašvaldību līdzfinansējums būs jāpalielina.
Auklīšu kursi turpināsies
Paredzams, ka valsts finansējuma samazināšanās ietekmēs arī kvalifikāciju ieguvušos bērnu uzraudzības jeb auklīšu pakalpojumu sniedzējus. «Neesmu vēl runājusi ar vecākiem, bet domāju, ka viņi nebūs ar mieru maksāt pilnu cenu. Var arī saprast – kāpēc strādāt, ja teju viss jāatdod auklītei! Tāpēc, visticamāk, nāksies šo pakalpojumu pārtraukt,» skeptiski raugās minibērnudārza «Eko aukle» vadītāja Laura Ķere. Pirms aptuveni pusotra gada viņa Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) piedāvātajos kursos ieguva bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja kvalifikāciju, kas ļāva piesaistīt valsts finansējumu. Tas arī tiek maksāts par visiem trim auklējamiem, kas patlaban apmeklē minibērnudārzu.
ZRKAC Tālākizglītības nodaļas vadītāja Astra Vanaga stāsta – no 2013. gada novembra, kad šo programmu sāka piedāvāt jelgavniekiem, profesionālās pilnveides izglītību kā bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēji ieguvuši 79 dalībnieki. «Mēs cilvēkus informējam par radušos situāciju ar finansējumu no 2016. gada. Taču tas, ka šī izglītība dod iespēju saņemt valsts finansiālu atbalstu, ir tikai viens no programmas lietderības aspektiem. Otrs un nebūt ne mazsvarīgāks ir zināšanas, kas dod daudz papildu prasmju auklītēm bērnu pieskatīšanas procesā. Arī vecākiem noteikti ir lielāka paļāvība un ticība auklītei, kura var uzrādīt valsts izdotu apliecību. Tāpēc, vērtējot programmas aktualitāti, uzskatu, ka tai joprojām ir nozīme auklīšu sagatavošanā un kvalitātes nodrošināšanā šajā nodarbē,» pauž A.Vanaga. ◆
