Domās, kā mazināt prasību ietekmi uz konkurētspēju; likuma nav, bet tuvojas lielo uzņēmumu energoauditu veikšanas termiņš – 5. decembris.
Energoefektivitātes likumprojekts ir brāķis, kura labošanai tiek veidota Saeimas Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas darba grupa. Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdes rezultāts. Sēdes vadītājs Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka bija nepatīkami pārsteigts, ka Ekonomikas ministrija, kas pati sagatavojusi attiecīgo likumprojektu, iesniegusi visvairāk grozījumu priekšlikumu.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja iznīcinošā kritika par to, ka likumprojekta sagatavotāji par maz strādājuši ar juridiskajām niansēm, raisīja I.Līdakas jautājumu ministrijai – vai patiešām likumprojekts ir kvalitatīvs un steidzami akceptējams Saeimā? Šīs bažas vēl jo vairāk gan viņam, gan Saeimas deputātam, bijušajam Sabiedrisko pakalpojumu komisijas loceklim Ivaram Zariņam lika jautāt – vai tomēr likumprojekts neparedzēs pārlieku augstas prasības, kas uzņēmumiem atņems konkurētspēju un vienlaikus apdraudēs to tālāko pastāvēšanu. Lai arī uz atbildīgās Saeimas komisijas sēdi bija ieradušies uzņēmēju organizāciju pārstāvji, tomēr I.Līdaka norādīja, ka par šiem jautājumiem varēs sākt diskutēt tikai pēc tam, kad juridiski likumprojekts atbildīs tā izskatīšanai.
Termiņš deg
ES energoefektivitātes direktīva nacionālajos tiesību aktos bija jāpārņem līdz 2014. gada 5. jūlijam, tāpēc pret Latviju ierosināta pārkāpuma lieta, atgādināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs. Latvija apņēmusies pilnībā pārņemt direktīvu līdz 31. decembrim.
Turklāt ES par direktīvas nepārņemšanu var piemērot gan soda, gan kavējuma naudu. Pēc J.Spiridonova sacītā, pašlaik Latvijai minimālā soda nauda noteikta 397 tūkstošu eiro apmērā, bet kavējuma – no 475,20 eiro līdz 28 512 eiro par katru kavējuma dienu. I.Zariņš atgādināja, ka Latvija nebūt nav vienīgā ES dalībvalsts, kura nav iedzīvinājusi šīs direktīvas prasības, jo tādu ir 12, un varbūt pat lētāk iznākot maksāt soda un kavējuma naudu. J.Spiridonovs vērsa uzmanību uz to, ka sliktākais scenārijs būs, ja ES saskatīs, ka Latvija nemaz negatavojas ieviest energoefektivitātes direktīvas prasības – tad varētu tikt pat apturēta struktūrfondu līdzekļu piešķiršana.
Piedāvā nodevu
J.Spiridonovs norādīja, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikums ieviestu lielā patērētāja definīciju pēc patēriņa kritērija (500 megavatstundas gadā). Šajā segmentā varētu būt 1055 uzņēmumi, no kuriem 318 būtu ražotāji, 680 – pakalpojumu sniedzēji, 39 – lauksaimnieki un 39 – būvnieki. Lielajiem patērētājiem būtu pienākums ieviest energopārvaldību atbilstoši ISO standartiem, kā arī sertificētu energopārvaldības sistēmu. Pret obligātu standarta ieviešanu visās pašvaldībās iebilst Latvijas Pašvaldību savienība, jo tas rada papildu izdevumus. Pašvaldības arī uzskata, ka nevar izvirzīt prasību lielajiem uzņēmumiem ieviest vismaz trīs energoefektivitātes pasākumus, jo svarīgākais ir nevis pasākumu skaits, bet gan ekonomiskā atdeve – energoietaupījums. Ekonomikas ministrija tāpat piedāvā ieviest energoefektivitātes nodevu, kuru maksātu tie lielie uzņēmumi un lielie patērētāji, kuri nebūtu izpildījuši noteiktos pienākumus.
Decembra rēgs
Īpašas diskusijas vērts ir jautājums par noteikto termiņu – lielo uzņēmumu energoauditi jāveic līdz 5. decembrim. Vairāki uzņēmumi pauduši satraukumu, ka tas nav iespējams, ja nav likuma un arī tā iedzīvināšanai nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu. Turklāt pastāv risks, ka auditu varot nākties atkārtot vai, mazākais, labot atbilstoši iztrūkstošo dokumentu prasībām, bet tās ir papildu izmaksas. Ekonomikas ministrija jau aprīlī un maijā izsūtījusi attiecīgas vēstules ar skaidrojumu, atzīmēja J.Spiridonovs. Viņš gan neminēja, kas notiks, ja izrādīsies, ka energoaudits vai tā apraksts un atskaite neatbildīs prasībām normatīvajos aktos, kuri tiks pieņemti.
Ietaupījumu neredzēs
Obligātais ietaupījums, kas jāsasniedz Latvijā līdz 2020. gadam, ir 9896 gigavatstundas. Ekonomikas ministrija paredzējusi, ka 65 procenti no tā tiks iegūti ar obligātajiem pasākumiem, kas paredz investīcijas gan infrastruktūrā, gan ēkās. Proti, iecerēts par pienākumu uzlikt gāzes, elektroenerģijas un siltumapgādātājiem veikt attiecīgus pasākumus, kas var radīt siltumenerģijas tarifu pieaugumu par 20 procentiem un vairāk. To rāda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas un auditorkompānijas «Ernst & Young» pētījums.
Tādējādi tiks radīts spiediens atteikties no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Būtībā ietaupījuma vietā iedzīvotāji iegūs lielākas izmaksas.
Tāpēc arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija aicina Saeimu izvērtēt visas iespējas, lai nepieļautu šādu situāciju. To, ka ir arī citāds risinājums, liecinot Zviedrijas, Somijas un Vācijas piemērs. Par šiem fundamentālajiem jautājumiem Saeimas atbildīgā komisija solījās diskutēt nākamajā sēdē, kad tiks vērtēts Energoefektivitātes likumprojekts. ◆
