Lai gan Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) divās vietās Latvijā – Jelgavas novada Vilces pagastā un piemājas saimniecībā Sesavas pagastā –, konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, šis gads nav uzskatāms par slimības izplatībai labvēlīgu, «Ziņām» atzīst VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Aija Čonka.
Speciāliste skaidro, ka abās vietās arī pērn atklāta šī infekcija un šogad konstatētie perēkļi ir vien līdz galam nelikvidēta saslimšana. «Uztraukumam nav pamata. Šis noteikti nebija bakteriālās iedegas izplatību veicinošs gads. Lai slimība izplatītos, jābūt karstam un mitram laikam, bet šajā vasarā, kad bija karsts, nebija slapjš, un otrādi,» stāsta A.Čonka.
VAAD pārstāvji informē, ka konstatētajās slimības vietās piemājas dārzā inficēta viena bumbiere un, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, desmit metru rādiusā ap to iznīcinātas vēl trīs ābeles. Arī komercdārzā infekcija konstatēta bumbierēm. Slimības pazīmes novērojamas vairākās vietās. Lai novērstu tās izplatīšanos, šajā dārzā jāiznīcina 36 bumbieres.
Teritorijā, kur atrodas visi inficētie koki, noteikta buferzona.
VAAD speciālisti šogad veikuši 876 pārbaudes bakteriālās iedegas atklāšanai, tajā skaitā 248 komercdārzos, 120 piemājas un pamestos dārzos, 322 parkos, apstādījumos, ceļmalās, savvaļā, 32 pārbaudes veiktas iepriekšējā gadā konstatētajos perēkļos un 310 buferzonās ap tiem, 122 pārbaudes bijušas stādaudzētavās un to tuvākajā apkārtnē un sešas – tirdzniecības vietās. Šogad noņemti 514 paraugi bakteriālās iedegas noteikšanai, 510 no tiem laboratoriski izanalizēti.
Bakteriālā iedega ir bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80 procentiem augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas.
Pērn Latvijā bakteriālā iedega konstatēta astoņās vietās, kur piemēroti fitosanitārie pasākumi un noteikta trīs kilometru buferzona: piemājas dārzā Sesavas pagastā Jelgavas novadā (iepriekšējā gada perēklī), apstādījumos gar dzelzceļu Ozolnieku pagastā Ozolnieku novadā (iepriekšējā gada perēklī), apstādījumos gar dzelzceļu Olainē, komercdārzā Vilces pagastā Jelgavas novadā (iepriekšējā gada perēklī), pilsētas ceļmalas apstādījumos Slampē (iepriekšējā gada perēklī), piemājas dārzā Rumbulā, Stopiņos Stopiņu novadā, piemājas dārzā Medzes pagastā Grobiņas novadā un piemājas dārzā Mellužos.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmo reizi konstatēta 2007. gada jūlijā un tika veiksmīgi ierobežota ar stingriem fitosanitārajiem pasākumiem. Lai nepieļautu slimības izplatīšanos stādaudzētavās un dārzos ārpus inficētajām teritorijām, ir svarīgi laikus konstatēt perēkļus un iznīcināt inficētos un iespējami inficētos saimniekaugus. ◆
