«Piena nozare ir sarežģītāka nekā citas pārtikas ražošanas nozares. Šķiet, katru zemnieka sāpi tu izjūti kā savējo,» atzīst SIA «Latvijas piens» valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
Par spīti piensaimnieku grūtajiem laikiem, kas saistās ar saasinājumu ES attiecībās ar Krieviju, piensaimnieku kooperatīva «Trikāta KS» maksātnespēju, piena pārstrādātājs Jelgavas uzņēmums «Latvijas piens» izvērsis kampaņu, aicinot zemniekus tam pārdot savu saražoto produkciju. Šāds tirgum neraksturīgs solis liecina par drosmi laikā, kad Krievijas embargo politikas dēļ ES tirgus ir pārblīvēts un piensaimniekiem nav viegli.
– Līdzībās domājot, varbūt te noder vecais zemnieku teiciens «Kas lietū pļauj, saulē krauj». Tiesa, lopbarības sagatavošanas tehnoloģija ir mainījusies. Sienu pļavā vairs nežāvē, taču optimistiska paļaušanās uz to, ka saimnieciskie apstākļi labvēlīgi mainīsies, ir jūsu darbīguma pamatā?
Skaidrs, ka jaunam uzņēmumam pārciest tagadējās tirgus svārstības ir daudz sarežģītāk nekā tādam, kas jau ir pieredzējis un stabils. «Latvijas piens» ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā, kura īpašnieki ir lauksaimnieku kooperatīvi. Bieži saskaros ar attieksmi, ka mūsu uzņēmumu nenodala no piensaimnieku kooperatīva «Trikāta KS», kam 6. augustā pasludināja maksātnespēju. Tiesa, šis kooperatīvs, kuru tagad pārstāv administrators, ir viens no mūsu īpašniekiem, kam pieder 53,66 procenti kapitāldaļu. Taču mūsu līdzīpašnieki ir vēl trīs citi kooperatīvi. Viens no tiem – «Latraps», kas ir pierādījums, cik mērķtiecīgi var strādāt lauksaimniecības kooperatīvi, ir pieredzējis un ļoti spēcīgs. «Latvijas piens» neplāno samazināt darbinieku skaitu, domājam par attīstību. Šogad strādājam visās nozīmīgajās pasaules pārtikas izstādēs, ir rezultāti – februārī bijām izstādē Dubaijā, jau sākts eksports uz turieni. Arī oktobris un novembris būs ļoti saspringti mēneši, kad mūsu pārstāvji dosies uz Uzbekistānu, starptautisko gadatirgu Ķelnē, Vācijā, Ķīnu un Poliju. Nevar noliegt, ka visas šīs darbības notiek ar lielu «Latraps» atbalstu. Mums ir izdevies nostiprināties Skandināvijas tirgū, kur aug pieprasījums pēc mūsu produkcijas. Maijā esam saņēmuši BRC starptautisko elitāro sertifikātu, kāds Latvijā piena nozarē ir tikai diviem uzņēmumiem. Tas apliecina, ka mūsu produkts ir izcilas kvalitātes.
– «Latvijas pienam» pieder «Trikātas» siera zīmols, produkts tāpat kā agrāk nopērkams vai katrā pārtikas veikalā. Taču zīmolam vairs nav sakara ar maksātnespējīgo kooperatīvu «Trikāta KS»?
Par «Latvijas pienā» saražotā siera kvalitāti atbild mūsu siera meistari, un arī «Trikātas» zīmols ir uzņēmuma īpašums. Tas tika novērtēts un ieguldīts uzņēmuma pamatkapitālā. Esam parādā «Trikātai» par pagājušo gadu, tādēļ papildus norēķinu grafikam šo zīmolu piedāvājām kā ķīlu. Zināms, ka «Trikāta KS» vēlas pārdot arī savas kapitāldaļas «Latvijas pienā» un, iespējams, neturpināt šo biznesu. Tās ir viņu tiesības – tur mēs neko nevaram lemt. Protams, «Trikātas KS» maksātnespējas problēma ietekmē arī mūs, jo zemnieki, kas ir smagi strādājuši, ticējuši idejai par savu piena rūpnīcu, varbūt akli paļāvušies, ka līdz ar tās uzbūvēšanu viss viņiem būs kārtībā. Pēc pieredzes – nevienā biznesā tā nav, ka ieguldi naudu un jau pirmajā gadā viss veiksmīgi aiziet.
– Vēl pirms pāris mēnešiem «Latvijas piens» intensīvi meklēja investoru, kas varētu iegādāties «Trikātas KS» kapitāla daļas. Tas turpinās?
Šis jautājums būtu jāuzdod uzņēmuma īpašniekiem. Zināms, ka jūlijā «Latraps» piedāvāja «Trikātai KS» pirkt tās kapitāla daļas. Jautājums ir procesā.
– «Latvijas piens» cenšas palielināt piena iepirkumu vietējā tirgū. Taču, piemēram, lielākie Latvijas gaļas kombināti jau sen vairs nepiepērk gaļu tikai Latvijā. Vai nevarat iegādāties lētu piena pulveri, piemēram, Jaunzēlandē, kur govis nav jātur kūtī un zaļa zāle ir cauru gadu?
Mēs ražojam īstu sieru no īsta piena, nevis piena pulvera. Mūsu sieram vajadzīgs kvalitatīvs piens, jo siers ir ļoti prasīgs pret izejvielu. Turklāt produkcijai ir arī «Zaļās karotītes» zīme, kas neļauj pievienot nekādus ķīmiskus konservantus vai citas piedevas.
Agrāk «Latvijas piens» drīkstēja pirkt pienu tikai no kooperatīviem, kas ir uzņēmuma īpašnieki, tagad šis nosacījums ir atcelts. Mēs ļoti labi saprotam, ka daudzi zemnieki ir nobažījušies, vai mums var uzticēties. Ziņas par to, ka «Latvijas piens» ir parādā «Trikātai KS» 2,8 miljonus eiro, neveicina uzticību. Taču šis parāds veidojies līdz pērnā gada augustam pie iepriekšējās uzņēmuma vadības, kad pārsvarā tika ražoti industriālie produkti. Jau vairāk nekā gadu piena piegādātājiem neesam kavējuši nevienu maksājumu, nav kavējumu arī bankai, nodokļu parādu valstij. Jaunu partneru piesaiste ir lēns process. Tāpēc mēs pieļaujam, ka nākotnē pienu varētu iepirkt arī Igaunijā. Lietuvā diemžēl tas ir sliktākas kvalitātes. Par mūsu piedāvājumu ir interesējušies potenciālie jaunie partneri. Piedāvātie 22 centi par kilogramu piena, kas nogādāts līdz rūpnīcas vārtiem, nekādā gadījumā nav zemākā cena Latvijā. Ik dienas «Latvijas piens» iepērk līdz 100 tonnām piena, taču varētu iepirkt trīs reizes vairāk.
– «Latvijas piens» ir nozīmīgs darba devējs Jelgavā. Vai uzņēmumā ir vakances?
Ik pa laikam kāda parādās, bet tieši šobrīd nav. «Latvijas pienā» strādā 109 darbinieki divās maiņās. Pašlaik domājam arī par trešo maiņu fasēšanas cehā. Ir gan jaunāki, gan arī fantastiskas kundzes cienījamos gados, kas veic ļoti atbildīgu darbu – ar siera pārlējumu pārklāj Šveices tipa sierus. Esam uzlabojuši uzņēmuma pārvaldi, pērn augustā ieviesām būtiskas pārmaiņas vidējā posma vadībā. Paaugstinājām motivāciju, kas nebija pietiekamā līmenī. Darba alga pie mums, salīdzinot ar citiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, ir virs vidējā.
Vasarā paņēmām praksē 12 LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes studentus un bijām ļoti apmierināti. Esmu dzirdējusi uzņēmumu vadītājus sakām, ka studenti jau neko neprot. Tā tiešām ir, bet studenti ir arī apķērīgi un darbu dara ar lielu atbildību. Labprāt maksātu stipendiju maģistrantam, kas, veicot savus zinātniskos pētījumus, mums izstrādātu inovatīvus produktus, ko «Latvijas piens» varētu palaist tirgū. Maijā parakstījām sadarbības memorandu arī ar Amatu vidusskolu, uz kurieni dosies mūsu mārketinga darbinieki ar lekcijām, skaidrojot, kas ir siers (vienu kilogramu siera iegūst no 11 kilogramiem piena – red.) un kāpēc tas ir veselīgs.
– Lūdzu, pastāstiet par sevi! Kā uzņēmāties «Latvijas piena» valdes priekšsēdētājas amatu?
Esmu no Džūkstes. Tas ir pagasts starp Jelgavu un Tukumu, no kurienes ir nākuši pasaku vācējs Ansis Lerhs-Puškaitis, Valsts prezidents Gustavs Zemgals. Uzņēmēja gēni man ir no ģimenes. Vectēvs Vilis Šubēvics bija vietējā kolhoza «Dzintarzeme» priekšsēdētājs. Vidusskolu beidzot, gan gribēju studēt par stomatologu, taču paliku pirmā aiz svītras. Tad devos uz Jelgavu, kur 2000. gadā pabeidzu LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Tai pateicos ne tikai par zināšanām, bet arī par spītību un neatlaidību, ko tur ieguvu. Tās deviņas ķīmijas, kas bija jāmācās, nebija nekāda izklaide. Septiņus gadus nostrādāju akciju sabiedrībā «Aldaris», kur valdes priekšsēdētājs Vitālijs Gavrilovs ievēroja manu enerģiju un raksturu. No laboratorijas viņš mani pārcēla uz darbu pārdošanā. 2005. gadā ieguvu biznesa maģistra grādu Rīgas Starptautiskajā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. 2007. gadā, izturot konkursu, sāku strādāt degvielas tirdzniecības uzņēmumā «Statoil», kur manā pakļautībā bija 21 degvielas uzpildes stacija reģionos. Pēc pieciem gadiem mani uzrunāja saldumu ražotājs «Laima», kur kļuvu par komercdirektori Baltijas valstīs. Pagājušā gada jūnijā «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža un «Trikātas KS» valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs piedāvāja kļūt par «Latvijas piena» valdes priekšsēdētāju. Ne pirmajā sarunā radās sapratne, bet gala rezultātā es piedāvājumu pieņēmu. Normāls cilvēks šādu piedāvājumu nepieņemtu (smejas – red.), jo gads, kas paskrējis ļoti ātri, bija ārkārtīgi smags, liekas, pats smagākais manā profesionālajā karjerā. Piena nozare ir sarežģītāka nekā citas pārtikas ražošanas nozares. Šķiet, katru zemnieka sāpi tu izjūti kā savējo. Ir bijuši brīži, kad ar sirdi gribētu nostāties piena ražotāju pusē, bet ar prātu saproti, ka tevis vadītā uzņēmuma intereses tev ir pirmajā vietā. ◆
