Karina Juhņeviča-Radenkova iesaka ābolus pirms uzglabāšanas apstrādāt ar preparātu 1-metilciklopropēns.
Īsi pirms karstākā ābolu ražas novākšanas laika Latvijas Valsts augļkopības institūta pētniece Karina Juhņeviča-Radenkova LLU aizstāvējusi promocijas darbu par dažādu uzglabāšanas tehnoloģiju ietekmi uz ābolu kvalitāti un ieguvusi doktora grādu inženierzinātnēs.
«Tas, cik ilgi ābolus būs iespējams uzglabāt, ir atkarīgs no novākšanas laika un uzglabāšanas tehnoloģijas. Uzglabāšanas tehnoloģiju ir ļoti daudz, taču vienmēr jāatceras – ja nebūs pareizi izvēlēts novākšanas laiks, neviena tehnoloģija nevarēs nodrošināt labu ābolu kvalitāti,» norāda K.Juhņeviča-Radenkova, atzīmējot, ka novākšanas laiks katrai šķirnei ir citāds. Disertācijas pētījumos izmantoti Latvijas Valsts augļkopības institūtā audzēto ābeļu šķirņu ‘Auksis’, ‘Antej’, ‘Orļik’, ‘Gita’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Sinap Orlovskij’ un ‘Zarja Alatau’ augļi, kas ievākti 2012. un 2013. gada septembrī un oktobrī.
Novākšanas laiks atkarīgs no glabāšanas tehnoloģijas
K.Juhņeviča-Radenkova stāsta, ka optimālo ābolu vākšanas laiku vislabāk izvēlēties, nosakot augļu gatavības pakāpi raksturojošos rādītājus – joda–cietes testa rezultātus un Streifa gatavības indeksu. Standarta joda–cietes testa skalas diapazons, ko izmanto vairākās Eiropas valstīs, ir desmit punkti. Ābolu optimālā vākšanas gatavība ir tad, ja testa rezultāti ir no četrām līdz septiņām ballēm. Ja krāsojuma pakāpe pārsniedz septiņas balles, āboli jau ir pārgatavojušies, bet, ja diapazons ir no viens līdz trīs, augļi ir negatavi.
Savā darbā K.Juhņeviča-Radenkova vākusi ābolus, kad tests to gatavības pakāpi uzrādīja četru piecu baļļu diapazonā. «Manos pētījumos apstiprinājās, ka ābolu gatavības pakāpe jāizvēlas atkarībā no tehnoloģijas, kādos apstākļos tos uzglabās. Ja āboli tiks turēti ULO (ultra low oxygen – angļu val.) kamerās, tad tie jāvāc, kad gatavības pakāpe ir četras balles, bet, glabājot parastajos apstākļos noliktavās, – piecas,» stāsta ābolu pētniece. Novākšanas laiks, tāpat kā ābolu šķirne, glabāšanas tehnoloģija un režīms, ietekmē ābolu masas zudumus sešu mēnešu uzglabāšanas laikā.
Palēnina novecošanos
Promocijas darbā K.Juhņeviča-Radenkova pētījusi divas ābolu uzglabāšanas tehnoloģijas – apstrādi ar 1-metilciklopropēnu (1-MCP) un turpmāku uzglabāšanu parastā atdzesētā ābolu glabātavā, kā arī uzglabāšanu ULO kamerās, kurās ir līdz iespējamai pakāpei samazināts skābekļa saturs, bet, salīdzinot ar gaisu, paaugstināts ogļskābās gāzes saturs.
Apstrāde ar 1-MCP ir jauna metode, un ražošanas apstākļos tā tiek izmantota kopš 2004. gada. Pašlaik to atļauts lietot 36 pasaules valstīs. 1-MCP ir pulverveida preparāts, kas pēc sajaukšanās ar ūdeni ābolos izdala etilēnu inhibējošu gāzi, un to var izmantot augļu nogatavošanās aizkavēšanai uzglabāšanas laikā atbilstošās noliktavās vai transportēot. Tā ir viela, kura tiek uzskatīta par nekaitīgu cilvēkam, taču klīniski pētījumi nav veikti. «Galvenais MCP darbības princips ir tāds, ka tas saistās ar etilēna receptoriem un šūnu membrānām un bloķē auksīna sintēzi ābolos. Auksīns ir hormons, kurš atbild par nogatavošanos un augļu novecošanās procesu. Hormona darbība tiek samazināta, un ābols saglabājas labāk salīdzinājumā ar neapstrādātu ābolu,» skaidro K.Juhņeviča-Radenkova.
Kādus ieliek, tādus izņem
Tāpat ļoti labus rezultātus uzrādījusi uzglabāšana aizsarggāzu vidē ULO kamerās, kurās skābekļa saturs ir pusotrs līdz divi procenti – salīdzinājumā ar skābekļa daudzumu gaisā (21 procents) tas ir apmēram desmit reižu mazāk. «Jo vairāk tiek samazināts skābekļa saturs, jo vairāk samazinās augļu elpošana. Jo mazāk tie elpo, jo lēnāk notiek fizioloģiskie procesi uzglabāšanas laikā,» informē ābolu uzglabāšanas speciāliste, kura šo tehnoloģiju pētījusi arī iepriekš gan bakalaura, gan maģistra darbā.
K.Juhņeviča-Radenkova skaidro – jau sen pētījumos ir apstiprinājies, ka uzglabāšana regulētā aizsarggāzu vidē speciālās kamerās nodrošina labus rezultātus: kādus ābolus kamerā ieliek, gandrīz tādus pašus pēc pusgada vai gada arī izņem. Tā kā šāds veids ir salīdzinoši dārgs, K.Juhņevičas-Radenkovas promocijas darba mērķis bija pierādīt ābolu apstrādes efektivitāti ar 1-MCP preparātu, pēc tam tos turot tradicionālos apstākļos ābolu glabātavās, jo tas būtu ievērojami lētāk un efektīvāk. «Mēs to arī pierādījām, bet diemžēl Latvijā šis preparāts pagaidām nav reģistrēts, kaut to izmantot nav aizliegts. Gribējām pierādīt tā efektivitāti, lai 1-metilciklopropēnu Latvijā varētu reģistrēt. Ceru, ka mums izdosies, lai ābolu audzētāji turpmāk to varētu izmantot,» tā K.Juhņeviča-Radenkova.
Pagaidām vēl glabā pagrabos
Salīdzinot abus ābolu uzglabāšanas veidus, inženierzinātņu doktore ieteiktu ābolu sākotnēju apstrādi ar 1-MCP. «Man ir svarīgi, kā ābols garšo. Pēc glabāšanas aizsarggāzu vidē āboliem saglabājas labi ķīmiskie rādītāji (skābes un sausnas saturs, cietība), taču nav izteikta garša, izskats un aromāts. Āboliem piemīt izteikts sulīgums un skābums, salduma gandrīz nav – ābols ir kā tikko norauts no koka. Savukārt āboliem, kas apstrādāti ar 1-metilciklopropēnu, ķīmiskie rādītāji nedaudz izmainās, toties tiem ir izteikta garša un sulīgums. Ir gan labi kvalitātes rādītāji, gan perfekta garša,» norāda K.Juhņeviča-Radenkova. Pērn Lauku dienās cilvēkiem piedāvājot abos veidos glabātus ābolus, vairāk garšojuši tie, kas pirms glabāšanas apstrādāti ar 1-MCP, bet ULO kamerā ievietotie vairāk pie sirds gājuši jauniešiem, jo āboli bija cietāki un kraukšķīgāki.
K.Juhņeviča-Radenkova gan piebilst – pētījumos apstiprinājies, ka vasaras un rudens ābolu šķirnes labāk glabāt aizsarggāzu vidē ULO kamerās, bet ziemas šķirnes apstrādāt ar 1-MCP preparātu un glabāt noteiktā režīmā atdzesētās noliktavās. Šādam apstrādes veidam gan ir kāds trūkums – to aizliegts izmantot bioloģiskās saimniecībās, kuru Latvijā ir pietiekami daudz.
Jāpiebilst, ka pagaidām ne viena, ne otra uzglabāšanas tehnoloģija Latvijā nav izplatīta – ābolu audzētāji augļus tur atdzesētās glabātavās vai vienkārši pagrabos. Tomēr palēnām tiek būvētas ULO kameras, kas ir labs variants, ja ābolu ir daudz un ražu uzreiz nevar realizēt.
Ir svarīgi ābolus pēc novākšanas atdzesēt, tas palīdz izvairīties no slimībām. K.Juhņeviča-Radenkova tam piekrīt, tomēr pretēji dažu zinātnieku viedoklim viņa uzskata, ka augļus tomēr nedrīkst atdzesēt strauji. «Man āboli ir īpaši. Ābols ir dzīvs organisms tāpat kā cilvēks, un vienmēr iedomājos, kā es justos, ja no siltuma uzreiz būtu jānonāk aukstumā – tas āboliem ir papildu stress. Protams, nedrīkst arī augļus novākt no rīta un atstāt uz visu dienu laukā saulē, tāpēc cenšos tos atdzesēt pakāpeniski 24 stundu laikā. Esmu par to lasījusi un cenšos tā darīt, varbūt tāpēc āboli man reti slimo ar fizioloģiskām slimībām,» spriež pētniece.
Pētīs, kāpēc āboli neglabājas
Ābolu ražas vākšana institūtā šobrīd rit pilnā sparā, un K.Juhņevičai-Radenkovai jau ir skaidrs nākamais pētījuma objekts – tādu šķirņu āboli, kuri kādu iemeslu dēļ neglabājas pietiekami labi. «Vieni no tādiem ir šķirnes ‘Rubin’ āboli, kuri slimo ar fizioloģiskām slimībām. Gribu papētīt jaunās un perspektīvās ābolu šķirnes. Literatūrā tiek rakstīts, ka apstrāde ar 1-metilciklopropēnu un aizsarggāzu vide nomāc fizioloģiska rakstura slimības. Tāpēc mans mērķis ir šogad šīs šķirnes ābolus apstrādāt ar 1-metilciklopropēnu un uzglabāt gan noliktavā, gan aizsarggāzu vidē ULO kamerās. Ja mēs atrisināsim šo problēmu, atrisināsim ļoti daudz, jo audzētāji cieš no tā, ka šīs šķirnes āboli ir skaisti, bet augļi kādu iemeslu dēļ neglabājas,» par zinātniskajām iecerēm stāsta K.Juhņeviča-Radenkova.
Savukārt, lai mazdārziņu īpašnieki varētu iespējami ilgi saglabāt ābolus, daloties pieredzē, zinātniece iesaka augļus turēt vēsā telpā apmēram divu četru grādu temperatūrā un nepieļaut būtiskas temperatūras svārstības. Tāpat telpā jābūt optimālam gaisa mitrumam (80–90 procentu apmērā) un labai ventilācijai. ◆
