Ārkārtas situācija parādīja, ka pašvaldības civilās aizsardzības sistēma jāuzlabo.
Augstsprieguma elektrotīklu bojājuma dēļ piektdien, 18. septembra pēcpusdienā, pārtrūka strāvas piegāde ap 17 tūkstošiem klientu Jelgavā un tās apkārtnē. Darbu pārtrauca pilsētas luksofori, degvielas uzpildes stacijas, lielveikali. Apstājās elektrovilcienu satiksme, kā arī vairāku interneta serveru darbība. Akciju sabiedrības «Augstsprieguma tīkls» pārstāvji atvainodamies teic, ka gadījums bijis ārkārtējs un tam nevajadzētu atkārtoties. Savukārt Jelgavas pašvaldība plāno uzlabot darbību ārkārtas situācijās.
«Jau pie Jaunolaines vilciena gaita sāka raustīties, bet Olaines stacijā tas apstājās pavisam. Minūtes piecpadsmit pasažieri sēdēja vagonā, līdz tika paziņots, ka tehnisku iemeslu dēļ vilciens tālāk neies,» stāsta pensionāre Rasma Ķikute, kura piektdien pulksten 14.33 ar elektrovilcienu izbrauca no Rīgas uz Jelgavu. Viņa piebilst, ka pasažieri, kas Olaines stacijā neplānoti izkāpa, bija satraukušies. Starp tiem bijuši arī ārzemnieki. Pēc apmēram 45 minūtēm vilciens devies atpakaļ uz Rīgu. Līdzīgi pārtraukts arī nākamais reiss.
Viskaļos parasti viss darbojas nevainojami
Akciju sabiedrības «Augstsprieguma tīkls» pārstāvis Andris Sproģis precizē, ka elektrības padeves traucējumus piektdien pulksten 14.53 izraisīja avārija Viskaļu apakšstacijā. Tur daļējas rekonstrukcijas laikā, kad bija atslēgts rezerves pārvads, salūza porcelāna izolators, tādēļ darbu pārtrauca visas izejošās līnijas. Bez elektrības palika lielākā daļa Jelgavas, tās tuvākā apkārtne, ieskaitot Ozolniekus, un arī daļa Olaines.
«Bojājumu visdrīzāk izraisīja iekārtu nolietošanās. Viskaļu apakšstacija ir diezgan veca. Tieši minēto izolatoru bija domāts nākamgad nomainīt,» stāsta A.Sproģis. Viņš piebilst, ka šis bijis ārkārtas gadījums. Iepriekšējo reizi Latvijā augstsprieguma līnijas bojājums atgadījās 2005. gada janvārī, kad viesuļvētra «atslēdza» no elektrības Ventspili.
Pagājušo piektdien apmēram 20 minūtēs bojājums Viskaļu apakšstacijā tika novērsts. «Ziņas» novēroja, ka luksofori Jelgavas ielās atsāka darboties pulksten 15.16, taču citviet elektrības padeves atjaunošana ieilga līdz pulksten 16.
Dzelzceļa luksofori darbojās
Valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» pārstāvis Māris Ozols arī atvainojas elektrovilciena pasažieriem par sagādātajām neērtībām. Dzelzceļa satiksmes drošību šāds strāvas pārtraukums neietekmēja, jo ārkārtas situācijā ieslēdzas autonomā elektroapgāde. Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Strods uzsver, ka arī pašos svarīgākajos pilsētas objektos, tostarp medicīnas iestādēs, ir autonomā elektroapgāde. «Mēs saistījāmies ar ceļu policiju, aicinot izsūtīt regulētājus uz galvenajiem ielu krustojumiem. «Taču domāju, ka tam vajadzētu būtu noteiktam «automātiski». Proti, ja ir strāvas pārtraukums, policisti paši zina, ka viņiem jāpārņem satiksmes regulēšana,» uzskata J.Strods. Viņš šo jautājumu plāno aktualizēt Satiksmes drošības komisijas sēdē. Domes priekšsēdētāja vietnieks vērtē, ka strāvas pārrāvuma brīdī trūka informācijas, kas notiek uz galvenajām ielām, jo pašvaldības operatīvās informācijas centrs pilsētu novēro ar kamerām, kas tiek barotas no ielu apgaismes līnijām, bet tās šajā ārkārtējā situācijā palika bez strāvas. Arī šis jautājums, viņaprāt, jārisina saistībā ar civilo aizsardzību.
Novecojuši arī sadales tīkli
Akciju sabiedrība «Sadales tīkls», kas, apkalpojot zemāka sprieguma tīklus, tieši atbild par elektrības piegādi klientiem, atvainojas, ka 13. septembrī Jelgavā strāvas padeve pārtrūka 3700 klientiem, bet 14. septembrī šādas neērtības bija jāpiecieš 800 klientiem Uzvaras ielas un J.Čakstes bulvāra apkaimē. «Sadales tīklu» pārstāve Tatjana Smirnova skaidro, ka pirmajā gadījumā pie vainas bija kabeļu izolācijas novecošanās 10 kilovoltu līnijā un ka bojājums novērsts pusstundā. Taču otrajā elektrības vads pārrauts, rokot zemi. Toreiz bojājums novērsts nepilnās četrās stundās. ◆
