Valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt azartspēļu nodokli un nodevu. Ministrija piedāvā palielināt azartspēļu nodokli katram azartspēļu automātam par katru spēles vietu no 3141,7 eiro līdz 3300 eiro un katram ruletes, kāršu vai kauliņu spēles galdam no 17 279,36 eiro līdz 18 000 eiro. Fiskālā ietekme 2016. gadā aprēķināta 1 403 000 eiro apmērā. Tāpat ministrija rosina celt valsts nodevas likmes spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu un kauliņu spēles licences pagarināšanai no 35 580 eiro līdz 37 000 eiro, kazino atvēršanas licenci paaugstināt no 28 460 eiro līdz 30 000 eiro, spēļu zāles un bingo zāles atvēršanas licenci no 4270 eiro līdz 4500 eiro, totalizatora organizēšanas un uzturēšanas licenci no 42 690 eiro līdz 45 000 eiro, veiksmes spēļu pa tālruni, to organizēšanas un uzturēšanas licenci no 14 230 eiro līdz 15 000 eiro. Fiskālā ietekme 2016. gadā aprēķināta ar mīnusa zīmi 38 660 eiro apmērā.
Arnis Marcinkēvičs, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks
Azartspēļu nodokļu un nodevu paaugstināšana patlaban nav iespējama, jo ar 2019. gadu paredzēts ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu, kam uzņēmējiem jāuzkrāj līdzekļi. Tam piekritusi Latvijas valdība, tajā skaitā arī Finanšu ministrija, 2013. gadā attiecīgi apstiprinot koncepciju par vienotās azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanu un noslēdzot vienošanos ar biedrību «Latvijas Spēļu biznesa asociācija» (LSBA). Paļaujoties uz šo vienošanos, LSBA biedri jau sākuši darbus šādas sistēmas ieviešanai, investējuši zināmus finanšu līdzekļus izpētei, iekārtu testēšanai, slēguši vienošanos ar šādu iekārtu, programmatūru u.tml. izstrādātājiem un piegādātājiem.
Vienotās azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešana katram uzņēmumam izmaksās no diviem līdz četriem miljoniem eiro. Līdz ar to, paaugstinot nodevas un nodokļus, uzņēmumiem, it sevišķi mazākajiem, vienkārši nebūs finanšu līdzekļu šīs sistēmas ieviešanai un uzturēšanai. Jāņem vērā arī tas, ka azartspēļu nozarē uzņēmējiem nav iespējams paaugstināt pakalpojuma cenu, tā kompensējot paaugstināto nodokļu rezultātā radīto slogu (kā tas ir iespējams citās nozarēs). Tātad patlaban nav iespējams vienlaicīgi gan paaugstināt azartspēļu nodokļus, gan ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu.
Turklāt azartspēļu nodokļu un nodevu paaugstināšana ar pašreizējo nodokļu aprēķināšanas kārtību cerēto devumu valsts budžetam nesniegs, jo uzņēmēji samazinās ekspluatējamo iekārtu skaitu un slēgs daļu no azartspēļu organizēšanas vietām. Tāpēc augs atbrīvojamo darba ņēmēju skaits, līdz ar to palielināsies valsts izdevumi sociālajai nodrošināšanai. Arī interaktīvo azartspēļu organizēšanas jomā nodevu paaugstināšana nav ekonomiski pamatota.
Šobrīd 72 procentus no tirgus kontrolē viens uzņēmums. Pārējo tirgus daļas nepārsniedz 13 procentu. Ņemot vērā mazo interaktīvā sektora daļu kopējā Latvijas azartspēļu tirgū, ar reālu peļņu no šā sektora var strādāt tikai šis viens uzņēmums. Latvijas mazais tirgus pārējiem pagaidām neļauj segt izmaksas, kas ir saistītas ar šā produkta piedāvāšanu. Jebkurš nodevu un nodokļu palielinājums ar lielu varbūtību nozīmē visu interaktīvo azartspēļu organizētāju, izņemot viena (monopola risks), aiziešanu no tirgus un risku, ka cilvēki, kurus neapmierinās monopolista piedāvājums, meklēs iespējas, kā spēlēt nelicencētās vietās, kas gan samazinās nodokļu ieņēmumus, gan var palielināt dažādus ar nozares specifiku saistītos riskus (krāpšana, atkarības utt.).
Pēc LSBA prognozēm, Finanšu ministrijas ierosināto azartspēļu nodevu un nodokļu paaugstināšanas gadījumā valsts un pašvaldību budžeti ne tikai neiegūs ministrijas plānoto nodokļu pieaugumu, bet arī zaudēs jau patlaban valsts un pašvaldību budžetos maksājamās summas. Proti, azartspēļu nodevās un nodokļos zaudēs aptuveni 500–600 tūkstošus eiro (tiks slēgtas 15–20 azartspēļu zāles un viens kazino), darbu zaudēs ap 150 nozarē strādājošo darba ņēmēju, kas samazinās nozares sociālo nodokļu maksājumus budžetā aptuveni 400 tūkstošu eiro apmērā un radīs papildu izdevumus bezdarbnieku pabalstu maksājumos (samazināsies arī citu azartspēļu organizēšanas vietu apkalpojošo uzņēmumu apgrozījums un darba ņēmēju skaits). Saruks PVN maksājumi (mīnus 500 tūkstoši eiro), jo uzņēmēji samazinās atjaunojamo iekārtu un rezerves daļu iepirkšanu, saruks arī IIN, UIN – kopā zaudējumi budžetā plānojami 1,5–2 miljonu eiro apmērā. Tātad valsts budžets, paaugstinot azartspēļu nodokļus un nodevas, būs nevis ieguvis papildu līdzekļus, bet gan zaudējis tos.
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore
Darba devēji aktīvi cenšas aicināt valdību, koalīcijas partijas un Saeimā pārstāvētās partijas vērtēt nodokļu sistēmu kopsakarībās, nevis atsevišķās nodokļu iniciatīvās.
Īpaši akcentējam darbaspēka nodokļus, kur, kā zināms, Latvijas konkurētspēja ir zemākā Baltijas valstu vidū. Tādēļ ir jāveic nopietna nodokļu politikas revīzija, lai izvairītos no nepārdomātām, īstermiņa nodokļu izmaiņām, kas ir pretrunā ar kopējo stratēģiju.
Darbu plānots sākt jau nākamā gada sākumā kopā ar Finanšu ministriju un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Irēna Škutāne, Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore
Protams, palielinot nodokli, jāaug būtu arī pašvaldību budžeta ieņēmumiem, tomēr šajā uzņēmējdarbības jomā tas veido arī risku. No vienas puses, uzņēmējam, lai nodrošinātu peļņu, būs jāpaaugstina samaksa par pakalpojumu, kas, iespējams, samazinātu klientu loku, un tas ir pozitīvi. No otras puses, pakalpojuma sniedzējam būs jāpalielina pieprasījums pēc pakalpojuma, vēl aktīvāk veicinot cilvēku interesi par azartspēlēm, kas būtu vērtējams kā negatīva tendence. Turklāt, regulāri paaugstinot nodokļu likmes, plānotie budžeta ieņēmumi var arī neizpildīties.
Pašlaik valstī gada nodokļa likme katram uzstādītajam spēļu automātam ir 3141,7 eiro gadā. Likums paredz, ka pašvaldību budžetā ienāk ceturtā daļa no tās. No 326 spēļu automātiem, kas uzstādīti pilsētā, 2015. gadā plānotais ienākums budžetā ir 256 117 eiro.
