Jelgavas novada pašvaldība gatavojas izsludināt iepirkumu kalnciemnieku Valentīnas Rudenko un Genādija Borisana Lielupes krastā nelikumīgi uzceltās 27 kvadrātmetru mājiņas nojaukšanai. Paši saimnieki atzīst savu vainu nelikumīgā būvēšanā, taču viņi lūdz pašvaldībai atļaut saglabāt kaut pirtiņu, kas, šķiet, nevienam ciema iedzīvotājam netraucē. Domes deputātiem šajā jautājumā nav vienprātības. Pašvaldības nelikumīgi uzbūvēto ēku nojaukšanu izmanto kā galējo nepieciešamību.
Kalnciema ciematā asfaltētā Lielupes iela iet paralēli pašai upei. Vietām tā ūdens virsmai pietuvojas metrus divdesmit, vietām – nedaudz lielākā attālumā. Šajā zemes strēlē vien atliek vieta makšķernieku laivām. Pašā ielas galā, kur vairs nav asfalta, atrodas divu hektāru zemesgabals «Luģi», kurā ir vairākas būves, kas tapušas pirms gadiem pieciem. Beidzamā pabeigtā būve ir jauna vienģimenes divstāvu māja ar 103. numuru un atrodas metrus divdesmit no ūdens. Ar šo ēku viss ir kārtībā – būvatļauja savlaicīgi nokārtota, māja 2012. gadā nodota ekspluatācijā un jau ir apdzīvota.
Bērnu drošībai daļēji uzbūvēta sēta
Taču apmēram piecdesmit metru no minētās ēkas atrodas neveiksmīgi iesākts būvobjekts ar 60 kvadrātmetru platībā ielietiem mājas pamatiem, kam blakus uzcelta minētā 27 kvadrātmetru divstāvu mājiņa. Paši tās iemītnieki pensionārs invalīds Genādijs Borisans un viņa sieva kūdras purva strādniece Valentīna Rudenko to sauc par pirtiņu, tur viņi arī dzīvo. Līdzās nosacītajai mazbūvei atrodas rožu krūms, siltumnīca ar saplaisājušiem, otrreizējā lietošanā izmantotiem organiskajiem stikliem (kas agrāk kalpojuši reklāmu stendos). Turpat blakus apmēram tūkstoš kvadrātmetru platībā arī vairākas dobes un noraktas kartupeļu vagas, vīnogulājs un citi stādījumi. Dārza labumi nav tirgum, bet ģimenei ar trīs dēliem un četriem mazbērniem. Mazo drošības labad ap zemesgabalu sākta žoga būve, jo Lielupe atrodas tikai 27 metrus no «pirtiņas». Krasta stiprināšanai Genādijs un Valentīna gar dārza malu iestādījuši rindā pārdesmit priedīšu.
Pirmā pārkāpa Kalnciema Dome
«Te ir mūsu desmit gadu darbs,» saka V.Rudenko. Abi atzīst, ka ir kļūdījušies, 2008. gadā bez nokārtotiem zemesgabala privatizācijas dokumentiem un būvatļaujas sākot būvēt. G.Borisans spriež, ka tas deviņdesmitajos gados un divtūkstošo gadu sākumā nebija nekāds lielais pārkāpums. «Esmu būvējis gan mājas, gan benzīntankus, bet nekur nebiju sastapies ar būvinspektoru. Bieži vien dokumentus nokārtoja pēc tam,» saka pieredzējušais celtnieks, kuram darbā cietusi veselība, tādēļ viņš saņem invaliditātes pensiju. V.Rudenko un G.Borisans ir samaksājuši savulaik Jelgavas novada Būvvaldes uzliktos 100 un 300 latu sodus par nelikumīgo būvniecību, taču nejūtas noziedznieki, jo tāda prakse, ka būvatļauja tiek nokārtota tad, kad sākta celtniecība, līdz šim Latvijā nav bijis retums. Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Oša teic, ka šāds «stils» vērojams pat 15–30 procentos būvju. Lielākā daļa no tām tiek legalizētas, bet nojaukšana izmantota galējas nepieciešamības gadījumos.
Raksturojot problēmsituācijas attīstību, Jelgavas novada pašvaldībā atzīst, ka pirmā likumu pārkāpa agrākā tagadējās deputātes Aijas Tračumas vadītā Kalnciema pilsētas Dome, kas 2008. gada 18. decembra sēdē vienbalsīgi nolēma mainīt V.Rudenko iznomātā sakņudārza 0,12 hektāru platībā lietošanas mērķi. Likums noteic, ka tādu lietošanas mērķa maiņu varēja veikt tikai īpašumiem, kas ierakstīti Zemesgrāmatā. Šis zemes īpašums, kam tika piešķirts nosaukums «Luģi 1», nebija ne privatizēts, ne arī ierakstīts Zemesgrāmatā.
Birokrātija neliekas šķērslis
V.Rudenko stāsta, ka vairākkārt Kalnciema Domē sniegusi dokumentus gan zemes privatizācijai, gan būvatļaujas saņemšanai. Viņai šķitis, ka vien birokrātisku šķēršļu dēļ tas tik ātri nesokas. Tikmēr vīrs G.Borisans, paļaudamies, ka gan jau dokumenti tiks nokārtoti, pēc savām skicēm mūrēja pirtiņu un arī lika pamatus mājai. Turpat blakus ar Genādija palīdzību māju bija uzbūvējis arī kaimiņš. Radās iespaids, ka Lielupes ielas galā top jauns Kalnciema privātmāju rajons.
Pali maina uzskatu par «Luģiem»
2009. gadā teritoriālās reformas rezultātā izveidojās Jelgavas novads. Kalnciema pilsēta tika pārveidota par pagastu, kura pārvalde palika tikai izpildvara. Taču lielākās pārmaiņas atnesa 2010. gada pavasara pali, kad Kalnciemā applūda gan Lielupes iela, gan daudzas citas zemākās vietas. Jelgavas novadā tika pārskatīts problemātiskā zemesgabala statuss. Tas atzīts par applūstošo teritoriju, kurā saskaņā ar 2008. gada grozījumiem Aizsargjoslu likuma 37. pantā no jauna drīkst būvēt vienīgi jahtu ostas, skatu torņus, vēl dažādus citus objektus, tostarp arī vienstāva mazēkas līdz 24 kvadrātmetru platībā.
LLU docents hidrologs Kārlis Siļķe, kas pēc V.Rudenko ģimenes pasūtījuma veica problēmas izpēti, atzīst, ka Lielupe «Luģus» applūdinātu vidēji reizi 16–17 gados un ka šajā teritorijā varētu arī būvēt ģimenes mājas. «Luģi» neesot vairāk bīstami kā daudzi Pierīgas savrupmāju rajoni, kas tapuši Gaujas, Ogres, Juglas, Iecavas, Misas vai citu upju krastos.
Kompromisus nemeklē
Tomēr docenta K.Siļķes viedokli neņēma vēra ne Administratīvā tiesa, kur V.Rudenko sūdzējās par Jelgavas novada Domes 2010. gada lēmumu nojaukt nelikumīgi uzbūvēto, ne arī Jelgavas novada pašvaldība. Kompromisu meklēšanu tāda strīdēšanās gaisotne neveicināja. Tagad N.Rudenko spriež, ka nevajadzēja bezjēdzīgi censties tiesā pierādīt, ka ģimenei bez būvatļaujas bija tiesības būvēt. Taču, viņasprāt, nav samērīgs saņemtais sods – nojaukt visu uzbūvēto. Rudenko ģimene gribētu panākt, ka tiek atļauts legalizēt kaut mazo māju, kas, iespējams, varētu tikt atzīta par mazēku.
Deputāts Kārlis Rimša, kas piedalījās pašvaldības veidotajā pārbaudes komisijā, kura izskatīja šo jautājumu pirms mēneša, spriež, ka kalnciemnieku ģimene, atrodoties konfliktsituācijā, jau saņēmusi lielu sodu ne tikai materiāli, bet arī morāli. Viņaprāt, Jelgavas novada Domes pieņemtais lēmums pārvērst gruvešos visu uzbūvēto, tostarp arī mazēku (kuru nevar deklarēt kā dzīvesvietu), būtu necilvēcīgs. To būvniecības praksē izmanto kā galējo nepieciešamību gadījumos, kad ēkas apdraud citus vai posta dabu. «Problēma tāda, ka daļa deputātu, kas piedalījās darba grupā un pieņēma pārbaudes komisijas lēmumu, «Luģos» nav bijuši. Var piebilst, ka deputātam Edgaram Turkam, kas tur bija aizbraucis, viedoklis mainījās,» saka K.Rimša. Viņš uzskata, ka šī lieta ir jāpārvērtē, vēlreiz izskatot Domes sēdē. «Mums nevajag vairot cilvēkos naidu. Vietējā vara ir tāpēc, lai likumus piemērotu dzīvei, nevis akli pildītu to prasības,» uzsver K.Rimša. Tikmēr pašvaldības pārbaudes komisijā balsu pārsvaru līdz šim guvis viedoklis, ka V.Rudenko un G.Borisana būves jānojauc, jo 2010. gada Domes lēmuma pareizība ir apstiprināta tiesā. Tas, pēc deputātes Ilzes Vītolas domām, būtu godīgi arī attiecībā pret pārējiem novada iedzīvotājiem, kas Būvvaldē vērsušies savlaicīgi un saņēmuši atteikumu būvēties minētajā vietā. ◆
