Pirmo reizi Jelgavā norisinājusies Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas (EZMA) un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) kopīgās sesijas izbraukuma sēde.
Sēde notika Jelgavas muzejā – «Academia Petrina» ēkā, kur 1795. gadā tika dibināta pirmā augstskola Baltijā un 1817. gadā uz pirmo sēdi sanāca Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, kas uzskatāma par LZA priekšteci. Sēdē uzstājās 1990. gadā dibinātās EZMA prezidents Felikss Ungers un 1946. gadā dibinātās LZA prezidents Ojārs Spārītis, kā arī pilsētas mērs Andris Rāviņš un muzeja direktore Gita Grase.
Grothuss zinātni vērtēja augstāk par muižnieka titulu
Ar priekšlasījumu par Latvijas lauksaimniecības un meža zinātnieku sadarbību ar kolēģiem citās Eiropas valstīs uzstājās akadēmiķe Baiba Rivža. Savukārt Lietuvas zinātņu vēsturnieks Jozs Krikštopaitis referēja par savulaik Jelgavā strādājošā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedra ķīmiķa Teodora Grothusa personību. Lietuviešu zinātnieks uzsvēra to, ka T.Grothuss simpatizēja franču revolūcijas idejām un zinātnes vārdā atteicās no muižnieka titula (sabiedrības augstākajām kārtām tolaik neklājās nodarboties ar zinātni). T.Grothusa vārdā Jelgavā ir nosaukta iela.
Sēdes noslēgumā EZMA prezidents F.Ungers pasniedza balvas arhitektūras zinātņu doktorei LLU Lauku inženieru fakultātes dekānei Daigai Zigmundei, Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas zinātņu doktorei Ievai Lībietei, kā arī LZA akadēmiķim rododendru pētniekam Rihardam Kondratovičam. EZMA Lielā balva gaida arī LZA goda doktoru Imantu Lancmani, kurš slimības dēļ uz sēdi nebija ieradies.
Godalgo ar Jelgavu saistītus pētījumus
EZMA goda senators un LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš sarunā ar «Ziņām» uzsvēra pasniegto balvu saistību ar Jelgavu. Proti, I.Lancmanis Lielo balvu saņem ne tikai par Rundāles pili, bet arī par Jelgavas pils izpēti, Kurzemes hercogu kapeņu atjaunošanas vadību. Arī LLU zinātnieces D.Zigmundes zinātniskie pētījumi un ieguldījums ainavu arhitektūrā saistīti ar Jelgavu. Savukārt medicīnas vēsturniece I.Lībiete ir pētījusi hercoga Pētera Bīrona slimības vēsturi un «Ģintermuižu».
Pēc sēdes runājot par Eiropas mūsdienu problēmām, EZMA prezidents F.Ungers «Ziņām» uzsvēra, ka tagad svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk izbeigt karu Sīrijā.
EZMA apvienojušies 1300 locekļu, no kuriem vairāk nekā divdesmit ir Nobela prēmijas laureāti. Akadēmiķis J.Stradiņš «Ziņām» piebilda, ka EZMA goda prodektors jeb aizbildnis ir demokrātisko pārmaiņu rosinātājs bijušajā Padomju Savienībā Mihails Gorbačevs, Beļģijas un Spānijas karaļi, Vācijas un Austrijas prezidenti, kā arī citas pazīstamas personības. «Šī akadēmija ir diezgan cieši saistīta ne tikai ar zinātni, bet arī ar filozofiju un reliģiju. Jelgavā tās izbraukuma sēde notika pirmo reizi, kas jāuzskata par lielu notikumu,» atzina J.Stradiņš.
LZA un EZMA sesija risinājās kopā ar 27. starptautisko Baltijas zinātņu vēstures konferenci «Zinātniskās biedrības, zinātņu akadēmijas, akadēmiskā sabiedrība Baltijā», kā arī ar Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas sanāksmi. ◆
