Sigita Permina, ansambļa «Diždancis» dejotāja
Septembrī tautas deju ansambļa (TDA) «Diždancis» dejotāji desmit dienas pavadīja Ķīnas Tautas Republikas pilsētās Šanhajā un Pekinā, kur piedalījās 26. starptautiskajā tūrisma festivālā.
«Sudmaliņas» Šanhajas ielās
Tālajā ceļā devāmies 10. septembrī vēl neizpratnē, ko sagaidīt, bet skaidrs bija viens – festivāls būs kas īpašs. Festivālā piedalījās dejotāji un muzikanti no vairāk nekā 20 valstīm (Spānijas, Brazīlijas, Vācijas, Portugāles, Meksikas, Kanādas u.c). Latviju pārstāvēja TDA «Diždancis» un TDA «VIP Dancis» (Rīga). Festivāla galvenais notikums bija gājiens, ar kuru pasākums tika atklāts. Gājienam tika organizēts arī ģenerālmēģinājums visos tērpos, un viens posms pat bija jāizmēģina noiet divas reizes. Ap četriem pēcpusdienā vajadzēja būt gataviem, un tikai pēc pusnakts atgriezāmies viesnīcā. Abi Latvijas kolektīvi kopā gājienā prezentēja vienu no vislatviskākajām dejām «Sudmaliņas». Vietējie mūs uzņēma ar manāmu sajūsmu un vēlmi iemūžināt, cik nu spēja. Viena no populārākajām frāzēm, kura pavadīja dalībniekus ik dienu, bija «Photo, please!» (Bildi, lūdzu!)».
Karstās dienas Šanhajā skrēja vēja spārniem. Katru dienu sniedzām pa koncertam kādā no Šanhajas apmeklētākajām ielām un laukumiem. Ķīniešiem latvju meitas un bāleliņi šķita patiesi interesanti. Kā ierasts, koncerta norises vietās ieradāmies savlaicīgi. Kamēr citi festivāla dalībnieki priecēja vietējos un tūristus ar savām koncertprogrammām, mēs iesildījāmies un pienācīgi gatavojāmies priekšnesumam. Ieraugot mūs latviešu tautastērpos, skatītāji, daudz nedomājot, ņēma rokās fotoaparātus un visus skatienus veltīja mums. Dejotājiem tik šķietami ierastā un pašsaprotamā iesildīšanās ķīniešiem likās kā iestudēts koncerts, kas noteikti jāiemūžina.
25 miljonu sabiedrībā
Milzīgā pilsēta, kurā dzīvo 25 miljoni iedzīvotāju, glabā vairākas ievērojamas vietas, kas noteikti, atrodoties Ķīnā, jāapskata, tajā skaitā pasaulē slaveno Šanhajas televīzijas torni, Ķīnas Vēstures un mākslas muzeju, kā arī pērļu un zīda ražotnes, kuras izbaudījām, cik vien spējām, sākot no pašas pirmās dienas. Pat par spīti tam, ka «potītes palika lidmašīnā», kā teica «Diždanča» dejotāja, ar to uzsverot, ka desmit stundu lidojums spēj pamatīgi nogurdināt. Uzreiz pieradām, ka par sociālajiem interneta portāliem varam aizmirst, jo lielākā daļa no tiem, piemēram, «Facebook» un «Instagram», ir aizliegti. Tikāmies ar vietējo Šanhajas latvieti Baibu, kura tur pasniedz laikmetīgo deju. Viņa atzina, ka pie visa var pierast un iedzīvoties nemaz nav tik grūti. Baiba mūs iepazīstināja arī ar ķīniešu tautas deju, ļaujot vērot mēģinājumu Ķīnas minoritāšu deju studijā. Viņu deju temperaments ir pavisam atšķirīgs, dejas prasa sagatavotību, īpaši lokanām jābūt rokām.
Interese un vēlme izzināt mijās ar piesardzību, īpaši ēdienreizēs. Festivāla organizatori bija parūpējušies, lai mēs pilnvērtīgi izbaudītu tradicionālo ķīniešu virtuvi, kuras neatņemama sastāvdaļa ir rīsi, nūdeles, jūras eži, vista, pagatavota sojas un čili mērcē, karstie salāti un dažādas sēnes. Bagātīgu emociju buķeti sniedza ne tikai ēdienreizes, bet arī, piemēram, viesnīca, kurā gandrīz katrā numuriņā viena no vannas istabas sienām bija stiklota. It kā stiklu sedza aizvelkama žalūzija, bet kāpēc tā bija attaisāma tieši no vannas istabas ārpuses? Privātā telpa ķīniešu izpratnē ir patiesi maza, visi dzīvo cits citam blakus, pat uz ielām tiek mazgāti trauki, mašīnas, gatavots ēst un žāvēta veļa. Lielākā daļa mazo veikalu ielu malās ir arī īpašnieka dzīvoklis, jo turpat stāv bērnu gultiņa vai kāds dīvāns, uz kura pašiem pārnakšņot. Netālu no mūsu viesnīcas atradās kāds veikals, kurā degustējam dažādus gardumus, piemēram, čipsus ar laima un aļģu garšām vai cieti žāvētas vistu kājas.
Ķīnas mūris un… Zatlers
Kultūra ir ļoti atšķirīga, to redzējām, arī dodoties apskatīt Pekinu. No Šanhajas ar ātrvilcienu pārbrauciens aizņēma tikai piecas stundas. Šoreiz viesnīcu bijām izraudzījusies paši, un tā atradās kādas gājēju ielas sirdī, kur dzīvība nemitējās pat nakts melnumā. Pekinā izbaudījām iepirkšanās priekus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir kaulēšanās. Pat nemācēšu teikt, lielāks prieks ir no iegādātajiem suvenīriem vai paša kaulēšanās procesa, kurā mīļākā frāze vienmēr bija: «Kāda ir tava galīgā cena?» Katrs tirgonis bija neatlaidīgs, gluži tāpat kā mēs.
Protams, mērķis, dodoties uz Pekinu, bija apskatīt vienu no septiņiem pasaules brīnumiem – Ķīnas mūri. Ekskursijai veltījām veselu dienu, un tas patiesi bija tā vērts. Mums par pārsteigumu – ekskursijai izvēlētā mūra daļa nebija pārpildīta ar tūristiem un tirgotājiem, tāpēc varējām izbaudīt gan skaistos kalnu skatus, gan paša mūra seno stāstu. Pa mūri nogājām gandrīz sešus kilometrus, pieveicām vairākus tūkstošus pakāpienu, uzņēmām simtiem bilžu un pat redzējām Latvijas bijušā prezidenta Valda Zatlera attēlu un parakstu uz vienas no mūra tuvumā esošajām plāksnēm.
Atlikušajās dienās Ķīnas skaistumu novērtējām tādās vietās kā Debesu templis, Aizliegtā pilsēta, Vasaras pils un, protams, Olimpiskais centrs, kurā norisinājās olimpiskās spēles un pavisam nesen arī pasaules čempionāts vieglatlētikā. Pekinā uzturoties trīs dienas, paspējām ne tikai baudīt skaisto arhitektūru, bet arī satikt trīs latviešus, kuri parādīja mums Pekinu no sava skatpunkta. Pilsēta nekad neguļ, un satiksme nekad nerimst, īpaši neapturami ir motorolleru, skūteru un mopēdu vadītāji. Arī Pekinā ceļu satiksmes noteikumi nav visai būtiski un «pīpināšana» ir svarīgākais instruments, atrodoties satiksmes plūsmā. Viens no dejotājiem pat aizdomājās, vai tikai viņu automobiļos nav iebūvēts skaņas signāla pedālis.
Esot Ķīnā desmit dienas, sapratām, ka kultūras spēj būt patiesi atšķirīgas, bet, lai no sirds izbaudītu debesskrāpjiem bagāto Šanhaju un neapturamo Pekinu, uzskati par to, kā jābūt, jāmet pie malas un jābauda! Jābauda skaistie skati, izgaismotās ielu reklāmas un vietējo iedzīvotāju stāsti. Tomēr jāatzīst – Šanhajā un Pekinā ir labi, bet nekur nav tik labi kā mājās!. Paldies visiem, kas atbalstīja mūsu dalību festivālā: Jelgavas Domei un pašvaldības iestādei «Kultūra», Valsts kultūrkapitāla fondam, kā arī visiem, kas aprīlī balsoja par mūsu projektu «Labie darbi». ◆
