Māksliniekam nereti par impulsu vai iedvesmas objektu kļūst pavisam nejaušs atradums, piemēram, vēsā rudens rītā pie durvīm nokritusī putna spalva. Vai kāds zemē atrasts nieks – aprūsējis metāla krampītis, kas, pēc izskata un stila spriežot, cilvēkam kalpojis saimniecībā pirms vairākiem gadiem. Tā savus tēlus un nākamo vizuālo stāstu varoņus atrod, pieradina un iedzīvina jaunā stāstā nu jau par Jelgavas mākslinieci kļuvusī šveiciete Petra Derkins. Kad, pirmo reizi tiekoties citas mākslinieces izstādē, kuras stihija ir porcelāns, Petra perfektā latviešu valodā minēja, ka arī viņa šo to veido, nevarēju iedomāties, ka viņas mazās, bet ietilpīgās asamblāžas dzimst no sīkumiem, kas ir mums visapkārt. Nezinot Petras darbus, iztēlojos, ka tie ir objekti, kaut kas lietišķs. Taču, kad pirmo reizi tikām ieaicināti viņas ateljē (tā Petra sauc savu radošo darbnīcu), kas atrodas Apguldē pirmskara celtās mājiņas mansardā, ienirām mazu kastīšu, ļoti smalki veidotu darbu pasaulē. Tas bija kā bērnībā, kad viss ir interesanti, kad katrs ieraudzītais sīkums stāsta savu stāstu. Petras darbus var ilgi pētīt, ar acīm un domām ielīst katrā «ekrānā». Tur iespējams sastapt Latvijas laiku dāmas, kas izgrieztas no «Atpūtām», padomju laika funkcionārus, kurus nevar neatpazīt. Taču tagad tie ir pavisam citā situācijā, kā esam pieraduši tos redzēt, jo šoreiz režisore ir Petra. Nelielie mākslas darbi ir meistarīgi nostrādāti, jo Petras profesionālā joma ir restaurācija. Viņa ir restauratore un vismaz reizi gadā aizbrauc uz dzimto Šveici, lai piedalītos restaurācijas darbos.
Petra pie saviem darbiem strādā ilgi. Un viņas darbus var skatīties ilgi.
Tikko savas asamblāžas Petra atveda no Pērnavas, kur viņas mazie, smalkie objekti piedalījās izstādē «Asamblāža». Tur satikās Pērnavas, Šauļu un Jelgavas mākslinieki, kas pārstāv šo mākslas veidu vai kaut nedaudz tam pieskaras. Petras darbi atšķīrās no pārējo autoru snieguma. Manuprāt, tie bija izstādes interesantākais un nopietnākais pienesums, kam nepaskriesi garām.
No vakardienas Rīgā, Mencendorfa namā, var apskatīt Petras pāris gados izloloto – kolāžas un asamblāžas. Un šoreiz viņas radošā pasaule satiekas ar neparastā mākslinieka Raimonda Līcīša glezniecību. Abi ir domubiedri un, šad tad tiekoties, sarunās nonāk pie pasaulīgu tēmu risināšanas. Šoreiz viņu darbi runās kopā, savā starpā un pa vienam par skumjām. Par skumjām, kas eksistē neatkarīgi no mums. Izstādes nosaukums ir «Kosmiskās skumjas», un tā apskatāma līdz novembrim. ◆
