LLU sāk mācīties pilna laika ārzemju studenti.
Šajā mācību gadā LLU uzņemti pirmie deviņi pilna laika ārzemju studenti, septiņi no viņiem apgūst veterinārmedicīnu. Saskaņā ar augstskolas attīstības vadlīnijām ārzemju studentu piesaiste ir īpaši svarīga šajā laikā, kad demogrāfiskās lejupslīdes dēļ vietējo studentu skaits ir samazinājies.
Sākoties kolokvijam dzīvnieku anatomijā, septiņu ārzemju studentu bariņš Veterinārmedicīnas fakultātes koridorā jūtas brīvi. Jaunieši no Vācijas, Somijas, Lielbritānijas un Honkongas stāsta, ka studēt uz Jelgavu devušies, jo tā ir neliela, zaļa un no piesārņojuma brīva pilsēta. Vācu studentes uzsver, ka veterinārmedicīnu Latvijā studē, jo Vācijā nav izdevies pārvarēt uzņemšanas kvotas. Taču vēlēšanās kļūt par veterinārārstēm vācu jaunietēm ir liela. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka studijas LLU ir apmēram sešas reizes lētākas nekā, piemēram, Lielbritānijā. Izņēmums šajā studentu pulciņā ir divas jaunietes – vāciete Berina Ereja un Abigeila Elizabete Leina Edmondsa no Lielbritānijas, kas aktīvajās diskusijās nepiedalās. Abas meitenes, atspiedušās pret koridora sienu, manāmi satraukti koncentrējas gaidāmajai pārbaudei pie docentes Evijas Liepiņas.
Atbrauc centīgie un uzņēmīgie
Īsā sarunā pirms pārbaudes docente E.Liepiņa atzīst, ka studijas pirmkursniekiem nav vieglas (līdzšinējā pieredze rāda, ka pirmajā kursā fakultātē ir vērojams nesekmīgo atbirums). Taču E.Liepiņa priecājas, ka ārzemju studenti ir ļoti motivēti mācīties un centīgi. Tālākajā profesionālajā karjerā, piemēram, tagadējām vācu studentēm būs jākonkurē ar kolēģēm, kas šovasar veiksmīgi pārvarējušas uzņemšanas kvotas un vienlaicīgi būs ieguvušas izglītību Vācijā. Raksturojot ārzemju studentus, docente piebilst, ka viņi ir atklāti, nekautrējas runāt par savām problēmām. Protams, atrodoties tālu no vecākiem un tuviniekiem, viņiem nav viegli. Honkongietim Mikijam Čanam līdz mājām ir apmēram desmit tūkstoši kilometru.
Brīvprātīgi mācās latviešu valodu
Runājot par mācību spēku darbu, E.Liepiņa stāsta, ka sagatavot kursu angļu valodā nav viegli. Darba ieguldījums ir bijis milzīgs, un saņemtais atalgojums nav tam atbilstošs.
Fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis piebilst, ka visi septiņi ārzemju studenti brīvprātīgi mācās arī latviešu valodu. «Mēs arī viņiem ieteicām to darīt, jo vecākajos kursos, strādājot klīnikā, nāksies sazināties ar klientiem, kas varbūt angļu valodu tik labi nezina,» teic I.Dūrītis. Viņš piebilst, ka latviešu pirmkursnieki, ar kuriem ārzemniekiem ir kopīgas sporta nodarbības, labi zina angļu valodu. Dekāns domā, ka turpmāk mācību maksa ārzemju studentiem varētu palielināties, jo tagad tā ir divas reizes zemāka nekā Igaunijā. «Strādājot ar ārzemju studentiem, pieredze ir ļoti vērtīga. Mūsu pasniedzējiem, no kuriem daudzi angļu valodu jau zina labā līmenī, pēc darba ar šiem studentiem būs vieglāk lasīt lekcijas ārzemēs,» teic I.Dūrītis. Viņš uzskata, ka nelielā septiņu ārzemju studentu grupa ir gluži piemērota, sākot attīstīt šo mācību virzienu. Igauņu pieredze rāda, ka nākamgad ārzemju studentu Jelgavā varētu būt vēl vairāk.
Klāt arī divi maģistri
Dekāns uzteic LLU Starptautiskās sadarbības centru, kura koordinators Agris Dobrovoļskis sekmīgi sarakstījies ar ārzemniekiem. Centra direktors profesors Voldemārs Bariss stāsta, ka šogad LLU izdevies piesaistīt arī divus pilna laika maģistrantus – puisi no Nīderlandes Pārtikas tehnoloģijas fakultātē un Krievijas studenti Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē. V.Bariss stāsta, ka ārzemju studentu piesaistē izmantoti interneta mārketinga rīki. LLU arī piedalās izstādēs Uzbekijā un Indijā, no kurienes arī varētu gaidīt ārzemju studentu pieplūdumu. ◆
